Kaut gan grupas Jumprava mūziķis Aigars Krēsla pašlaik pagājis nost no mūzikas biznesa un lielākoties sastopams, piedāvājot degustēšanai savu draugu ražotos ogu un augļu vīnus, kad vien nepieciešams uzstāties kopā ar vecajiem ieroču biedriem, Krēsla ir gatavs. Aktīvi muzicēdams 30 gadu garumā gan pie bungu komplekta, gan taustiņinstrumentiem, dziedot un komponējot, Krēsla atstājis jūtamas pēdas mūsu populārajā mūzikā, 80. un 90. gadu aptaujās viņš tika minēts kā viens no Latvijas labākajiem dziedātājiem un mūziķiem, un 12. martā Aigars svin 55. jubileju.

Būtībā nejauši Aigars Krēsla iestājās Valmieras bērnu mūzikas skolā, kur apguva trompetes spēli, jau 3. klasē sāka muzicēt skolas estrādes orķestrī, ar kuru 11 gadu vecumā jau uzstājās pirmajā lielajā koncertā. Otrajā daļā modes gabalus dejām spēlēja tikai rokgrupa, un pēc laika Krēslam izdevās nosēsties pie bungām, kuru spēli bija apguvis no skatīšanās vien. Drīz vien pie sitaminstrumentu komplekta Aigars nosēdās jau Valmieras Viesturskolas estrādes ansamblī, ar kuru tika iestudēts bītlu repertuārs, puiši klausījās smago roku, jūsmoja par grupu Slade un Sūziju Kvatro.

8. klasē Aigaru Krēslu jau uzaicināja par stažieri Valmieras kultūras nama ansamblī, kam piederēja samērā labi mūzikas instrumenti. Tam bija 2 sastāvi – viens dejām, otrs, ar nosaukumu Kvelde – koncertiem un tajā tolaik dziedāja Ingus Pētersons. Aigaram tik ļoti iepatikās spēlēt bungas, ka viņš devās mācīties uz Cēsu mūzikas vidusskolas sitaminstrumentu nodaļu. Jau 1. kursā viņš Drabešu kultūras namā izveidoja grupu kopā ar dziesminieku Haraldu Sīmani, nākamais ansamblis tapa jau Valmieras slimnīcā – par grupas Vitamīns dalībniekiem kļuva Raimonds Macats, Ilvars Zālītis, dziedāja Olga Rajecka. Pēc estrādes posma sekoja pievēršanās džezrokam, mainījās sastāvs, un labu laiku Vitamīnā muzicēja Aigars Grāvers, kurš arī vēlāk Aigaru Krēslu uzaicināja uz grupu Jumprava.

Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas Krēsla bijis pārņemts ar džezu un gandrīz devās mācīties uz Klaipēdas džeza konservatoriju, taču beigās tā arī neaizbrauca. Naudu Aigars pelnīja arī ar trompetes spēli bērēs, par šo pieredzi dalīdamies stāstos ar kolēģiem, un rezultātā iedzīvojās iesaukā Stīvais, kas Krēslam šķiet pielipusi uz mūžu.

Kad no Vitamīna uz Jumpravu devās Aigars Grāvers, Aigars Krēsla uz laiku pievienojās grupai Kvelde un apmēram gadu strādāja par dziedāšanas skolotāju. Kad Aigars jau bija nobriedis atmest mūzikai ar roku un iet strādāt uz dzelzceļa, viņam no Preiļiem, kur notika kārtējais Jumpravas koncerts, piezvanīja Grāvers un uzaicināja spēlēt pie viņiem bungas. Pēc divām dienām Krēsla bija klāt Jumpravā un ātri vien apguva repertuāru.

Tālākais stāsts par 30 gadiem Aigara Krēslas dzīvē ir stāsts par leģendāro rokgrupu Jumprava, tiesa, 90. gadu vidū, palikuši trijatā, mūziķi paziņoja par grupas izjukšanu. Tad Krēsla kopā ar Grāveru izveidoja jaunu ansambli – Otra puse, kura repertuārā arī nonāca dažas Krēslas sacerētas dziesmas, piemēram, Pēc lietus. Jau Jumpravas puiši Aigaru iesauca par hitu meistaru, un viņa skaņdarbu klāstā netrūkst lipīgu grāvēju: Baltā, Peldētājs, Ēna, Lēna upe un citas.

Pēc aktīvajām skatuves gaitām ar Jumpravu Krēsla pievērsās mūzikas biznesa citai pusei, iesaistījās Valmieras Multikluba darbībā, rīkoja Valmieras rokfestivālus, protams, piedalījās Jumpravas koncertos un turnejās, arī rokoperas Izredzētais radīšanā un vairāku Aigara Graubas filmu mūzikas partitūru ieskaņošanā.  Taču, sveicot Aigaru Krēslu 55. jubilejā, šovakar atskats uz viņa pirmajiem gadiem latviešu estrādē, skanēs Krēslas sacerējums Meitenei no diskotēkas Valmieras grupas Kvelde priekšnesumā 1983. gada ieskaņojumā.