Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā atradīsiet jēdziena „serpentīns” formulējumu – tātad, serpentīns ir gara, šaura, ritulī satīta krāsaina papīra lente, ko ballēs un karnevālos met publikā, bet pārnestā nozīmē decembrī VEF kultūras pilī 9 koncertos publikā tiks mesti latviešu estrādes dziesmu serpentīni, lai atsauktu atmiņā vai jaunākās paaudzes klausītājus iepazīstinātu ar brīnišķīgām melodijām, kuras radījuši mūsu lieliskie komponisti. Pavisam nesen ar latviešu estrādes dārgumiem klausītājus programmā Smaidiet, un labi būs, priecēja muzikālā apvienība Vintāža, šoreiz par koncerta muzikālo pusi un aranžējumiem gādās Kristaps Krievkalns ar savu ansambli, un izraudzīto dziesmu vienojošais temats būs ziema, ziemassvētki un gada nogales izjūtas, kas saistītas ar sirsnību un romantiku.

Melodiju serpentīna repertuārs atlasīts ne no vispopulārākajām dziesmām, bet gan, varētu teikt, Mikrofona aptaujas laureātēm, kas palika aiz godalgotā pirmo triju vietu pjedestāla. Un šajos koncertos skanēs no 1957. līdz 1987. gadam tapuši skaņdarbi, kuru autori ir mūsu estrādes celmlauži Elga Igenberga, Ringolds Ore, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Raimonds Pauls, Uldis Lapsiņš. Komponistu vidū arī Imants Kalniņš, Ivars Birkāns, Edmunds Goldšteins, Valters Kaminskis, arī Juris Karlsons, Harijs Užans, Ivars Vīgners un citi, bet 80. gadu estrādi pārstāvēs Ungara Savicka, Imanta Pauras, Ērika Ķiģeļa, Kaspara Dimitera, Valda Ozola, Borisa Rezņika, Aleksandra Kublinska un citu autoru sacerējumi. Skanēs gan Kaktuss no Margaritas Vilcānes repertuāra, gan Ziemeļu serenāde, ko savulaik dziedāja Andrejs Lihtenbergs, kā arī Līvu jautrā Zīlīte, un šo melodiju serpentīnu izdziedās gan opermāksliniece Kristīne Zadovska, gan popmūzikas dziedoņi Ginta Krievkalna, Antra Stafecka, Ieva Sutugova, Dainis Skutelis, Andris Ērglis, Ivo Grīsniņš-Grīslis, Mārtiņš Ruskis. Pasākumu ar atmiņu glezniņām no aizvadītajiem laikiem vadīs Valters Krauze, aizvedot jūs gan skaistās, gan skumīgās pārdomās par to Latviju, kur ražoja gan slavenās Straumes kafijdzirnaviņas, gan magnetolas Sigma, gan apdziedāja baltās karavelas un pazaudēto laiku – par lielisku dzeju mūsu estrādes dziesmās gādāja Laimonis Vāczemnieks, Jāzeps Osmanis, Alfrēds Krūklis, Gunārs Selga, Jānis Peters, Vizma Belševica, Leons Briedis, Dagnija Dreika un citi redzami dzejnieki.

1960. gadā celtā VEF kultūras pils durvis pēc atjaunošanas vērusi samērā nesen, tā ka daudziem koncerta Melodiju serpentīns apmeklētājiem noteikti būs interesanti apskatīt šo veikumu un paklausīties dziesmas, kas tolaik tapušas. Šī koncertu sērija sāksies jau 6. decembrī un turpināsies līdz 28. decembrim, sirsnīgos atmiņu vakaros ļaujot atcerēties Latviju un mūs, kādi mēs bijām pirms trīsdesmit un vairāk gadiem. Un tā kā visas Melodiju serpentīna koncertos gaidāmās dziesmas jau esat dzirdējuši pirmdienas vakaru koncertos, tagad lai skan pirms teju 40 gadiem tapis skaņdarbs – nevis serpentīns, bet vienkārši Melodija – Ivara Vīgnera sacerējums no 1979. gada, kas tapis kinofilmai Vīru spēles brīvā dabā.