Slavenais tenors Mariss Vētra nekad nav slēpis, ka viņa ražīgais ierakstu klāsts Helmāra Rudzīša fabrikas „Bellacord Ellectro” skaņuplatēs skaidrojams ar krietnajiem honorāru apmēriem. Ne tikai tagad, bet jau pagājušā gadsimta 30. gados komersanti zināja, ka populāru mūziķu veikumam noiets būs pamatīgs, un tā arī bija. Vētras balss bija slavena ne tikai Latvijā, bet tālu aiz robežām, viņš pat filmējies Vācijā kino, ne tikai iekarojis opermūzikas skatuves.

Jau 1921. gadā vēl kā students jauneklis, vārdā Morics Blumbergs, parakstīja līgumu ar Liepājas operu un vienlaikus nomainīja uzvārdu un vārdu – visa ģimene pieņūma uzvārdu Vētra, un Morics kļuva par Marisu. Pēc gada sekoja Marisa Vētras debija uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, drīz vien viņš izvērtās par vienu no vadošajiem operdziedoņiem Latvijā. Slavens aiz mūsu zemes robežām gan bija ne tikai viņš – kopā ar kolēģiem – Jāni Vītiņu un Artūru Priednieku-Kavaru – Vētra veidoja tādu kā musketieru trijotni ar saukli – „viens par visiem, visi par vienu”.

Visi trīs atteicās uz neizdevīgiem noteikumiem dziedāt Nacionālajā operā un braši nesa Latvijas vārdu, dziedot galvenās lomas iestudējumos Eiropas redzamākajos operteātros. Taču, piemēram, Vītiņš nav iedziedājis nevienu Bellakorda plati, arī Priednieks-Kavara tikai dažas. Neparasti ražīgs šai ziņā bijis tieši Vētra, kurš nav atteicies gramofona platē latviešu un ārzemju autoru valšus, fokstrotus, polkas un tango. Tagad – aicinājums uz deju vasaras zaļumballē. Nezināma autora fokstrotu „Es un mana mandolīna” jums dzied izcilais tenors Mariss Vētra Bellaccord orķestra pavadībā.