Pēc brīža klausītājiem piedāvāšu ļoti spilgtu dziedātājas Māras Krievkalnes ieskaņojumu, kurā māksliniece apliecina savu muzikālo talantu neparasti spilgti, bet pirms tam daži teikumi par dziesmas autoru Edmundu Goldšteinu, kura vārds estrādes žanra cienītājiem nebūs svešs. Pietiks, ja nosaukšu dziesmu virsrakstus "Neļķu ugunīs", "Baltās madaras", "Silazvans", "Deviņvīru spēks", "Ripo tvaika bānītis", lai atmiņā uzaustu virkne mūsu lielo hitu. Un kaut gan savā daiļradē komponists Edmunds Gildšteins pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai, nozīmīgu lomu viņa daiļradē ieņēma arī estrādes dziesmas, kuras tapa sekojot , kā saka, partijas un valdības aicinājumam, akadēmiski izglītotiem mūziķiem pievērsties līdz tam nekoptajam estrādes mūzikas lauciņam.

Edmunds Goldšteins dzimis 1927. gada 19. septembrī Liepājā, kur kopš 10 gadu vecuma apguvis arī klavierspēli, vēl pirmskara gados mācoties Liepājas Tautas konservatorijā. Pirmo muzicēšanas pieredzi viņš guvis Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres. 1940. gadā E. Goldšteins pārcēlās uz Rīgu, kur studēja Latvijas konservatorijā klavieru klasē un pie paša augstskolas dibinātāja Jāzepa Vītola skolojās kompozīcijā un teorijā. Kā stāsta, jau puikas gados jaunais pianists aizrāvies ar džezu un restorānos spēlējis klavieres. Goldšteins bijis dalībnieks Ivara Mazura izveidotajā pēckara grupā "Six" un līdzīgi saviem vienaudžiem ļoti aizrāvies ar simfodžezu, pateicoties Glena Millera orķestrim filmā "Saules ielejas serenāde".

Kompozīcijas studijas Goldšteins beidza 1953. gadā, papildinājies arī pie profesora Valērija Zosta klavierspēlē. Turpmāk mūziķis strādājis gan par pianistu "Valsts Leļļu teātrī", 15 gadus muzicējis Radio un TV simfoniskajā orķestrī, līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Mūžībā komponists devies 2008. gada 6. oktobrī.

Edmunda Goldšteina estrādes dziesmas radio studijā ieskaņojuši Zigurds Račiņš, Andrejs Lihtenbergs, Margarita Vilcāne, Ingus Pētersons, Ojārs Grinbergs un Māra Krievkalne kopā ar ar Latvijas Radio sieviešu vokālo ansambli un Latvijas Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestri tā galvenā diriģenta Aļņa Zaķa vadībā. Komponists savulaik uzsvēra, ka viņa jaunradi visos žanros  ietekmējis folkloras krāšņais skanējums, un tās klātbūtne jūtama arī šajā lakoniskajā dziesmā "Auzu sana tīrumā", kas sacerēta 1975. gadā ar Vitas Vīksnas dzeju. Kā jau sākumā sacīju, dziesmas interprete Māra Krievkalne šo melodiju iedziedājusi neparasti spilgti, emocionāli, par ko varēsiet tūdaļ pārliecināties paši. Un dziesma - "Auzu sana tīrumā".