Nacionālā teātra aktieris, režisors un producents Jānis Kaijaks drīz, 13. septembrī svinēs nozīmīgo 65. jubileju, un noteikti vairumam klausītāju jau piemirsies, ka 70. un 80. gados Kaijaks Nacionālā teātra dziedošo aktieru sabiedrībā apceļoja vai visu Latviju ar Ojāra Vācieša dzejas muzikālo izrādi Klavierkoncerts – kā saka pats jubilārs, tolaik dziedošie aktieri bija modē, un, kad mode beidzās, likās, ka šāda izpausme vairs nav nepieciešama.

Mūzika 1952. gada 13. septembrī dzimušajam Jānim Kaijakam tika ielikta šūpulī – viņa tēvs Jānis Kaijaks seniors ir komponists un diriģents, ilggadējs mūsu Operetes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un, protams, likumsakarīgi, ka mazais Jānītis devās mācīties mūzikas skolā. Tā bija E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klase, un Kaijaka skolasbiedri bija Mārtiņš Brauns, Ungars Savickis, Viktors Zemgals, Roberts Liepiņš. Taču ar mācībām negāja viegli, jaunietis saprata, ka mūzika nebūs viņa mūža piepildījums, pameta „dārziņus”, nomainīja vairākas skolas, līdz virsroku guva teātra valdzinājums. Vienlaikus līdz ar citu jauniešu aizrautību ar bītliem un rokmūziku, arī Jānis Kaijaks apguva ģitārspēli, un lielu iespaidu uz viņu atstāja Imanta Kalniņa mūzika. Reiz ar draugiem viņš apmeklējis grupas 2xBBM koncertu, to ierakstot magnetafona lentē. Kalniņa grupai aizliedza uzstāties, bet Jānis Kaijaks ar domubiedriem pēc lentes atšifrēja dziesmu melodijas. Repertuāru papildināja arī Kalniņa izrāžu mūzika, jo 1975. gadā, pabeidzis teātra mākslas fakultāti, Jānis Kaijaks kļuva par Nacionālā teātra aktieri. Protams, bija jāspēlē ne viena vien muzikāla loma, kurās aktieris iejuties arī pēdējo gadu iestudējumos – Zigmara Liepiņa un Jāņa Lūsēna muzikālajās izrādēs.

70. gados kopā ar kolēģiem – Voldemāru Šoriņu, Zigurdu Neimani un aktrisi Gitu Vāgenheimu Jānis Kaijaks aktieru ansamblī sagatavoja mūzikas un dzejas programmu Klavierkoncerts, kurai par iedvesmu kļuva Ojāra Vācieša dzeja. Ansamblis par veikumu izpelnījās pat Komjaunatnes prēmiju, un šajā izrādē skanēja apjomīgs paša Kaijaka sacerēts skaņdarbs, kas nebija ne pirmais un arī ne pēdējais mēģinājums kompozīcijā. Joprojām vakaros aktieris meditē pie klavierēm, kuras iemācījās spēlēt dārziņskolā.

Jāņa Kaijaka aktiera biogrāfijā pirmajos gados tika ierakstītas vairākas veiksmīgi nospēlētas varoņlomas – romantiskas, ar traģisku ievirzi un dramatisku piesātinājumu, tomēr intelektuālā ievirze aktieri ar laiku pievērsa režijai. Par spilgtu pieteikumu šai ziņā kļuva 1997. gada izrāde Sīkstulis, tapušas izrādes Aktieru zālē, izrādes bērniem, no kurām spilgtākā, protams, bija mūzikls Pepija ar Arņa Medņa mūziku 2002. gadā. Šajā gadsimtā Jānis Kaijaks nozīmīgu ieguldījumu devis operetes žanra atdzimšanā, režisējot virkni operešu, sadarbodamies arī ar Operetes fondu. Nacionālajā teātrī Kaijaks tagad ir producents, un kā režisors ļoti ražīgi sadarbojas ar Latvijas tautas teātriem, savulaik tiem rakstīdams arī mūziku lugām, piemēram, Brēmenes muzikantiem Ogres teātrī. Jānis Kaijaks kā režisors sadarbojies ar Liepājas un Daugavpils teātriem, diemžēl viņu pašu lielās lomās vairs neredzam un arī nedzirdam dziedot. Un, sveicot Jāni Kaijaku 65. jubilejā, lai skan 1990. gada ieskaņojums, tā būs Didža Apsīša dziesma Pie nātres skaries ar Ojāra Vācieša dzeju.