Par tenoru ķēniņu savulaik nosaukts dziedātājs Pauls Sakss, kura liriskā, maigā balss itin bieži skanēja Rīgas radiofona pārraidēs 20. gadu otrajā pusē, bet 30. gados – jau lielākoties no Bellacord skaņuplatēm. Sakss ļoti daudz koncertējis, konservatorijā skolojis jaunos Latvijas vokālistus, un dziedonim 14. janvārī apritēja 140. gadskārta.

Ja publikas priekšā Pauls Sakss uzstājās ar akadēmiskā žanra priekšnesumiem, kā pirmais aizsākdams Latvijā vienota stila koncertus, dziedādams Šūberta, Šūmaņa, Grīga, Brāmsa, arī franču, angļu vai senebreju mūziku, tad skaņuplatēs iemūžināts arī vieglāks repertuārs, populāras filmu melodijas, arī pa ziņģei un fragmentam no operetēm. Sakss gan ne visai cienīja operetes žanru, taču neatteicās piedalīties Dailes teātrī tapušajā dziesmuspēles Trejmeitiņas iestudējumā, kas guva lielus panākumus. Tāpat ļoti nozīmīgs bijis dziedoņa pedagoģiskais devums, jo Saksa klasē mācījušies daudzi no 30. gadu labākajiem solistiem, sākot ar Marisu Vētru līdz Leonīdam Zahodņikam un Aleksandram Viļumanim.

Pauls Sakss pasaulē nācis 1878. gada 14. janvārī Jaunpils pagasta Peilenu mājās, mātei notikums bijis tik negaidīts, ka puika piedzimis rijā. Pirmie bērnības iespaidi Paulam bija saistīti ar Bērzu dzirnavām, kur vecāki pārcēlās, tāpat mājās vienmēr skanēja mūzika, jo kopš agras bērnības zēns ar prieku klausījās citu dziedāšanu un drīz vien piebalsoja pats. Sakss apguva tautasdziesmas un ziņģes un 7 gadu vecumā pat esot raustījis kontrabasu kā lauku kāzu muzikants. Lielu iespaidu atstāja arī ģimenes kopīgā dziedāšana svētku rītu lūgšanu reizēs.

Saksu ģimene bija pareizticīgie, kad Pauls bija sācis skolas gaitas vietējā pagasta skolā, viņu 9 gadu vecumā aizveda uz Rīgu un ievietoja pareizticīgo Debesbraukšanas draudzes skolā. Tur sākās arī muzikālās gaitas kā alta partijas dziedātājam baznīcas korī. Kā 11 gadus vecs zēns Sakss iestājās garīgajā seminārā, kopā 10 gadi aizvadīti teoloģijas studijās, taču Pauls pats papildināja savas zināšanas ar latviskām vērtībām. Viņš pieteicās arī latviešu korī Pērkons, vasaras brīvlaikos ceļoja pa Latviju, iepazīstinot tautiešus ar latviešu dziesmām. Kaut semināristiem bija noliegts, Sakss apmeklēja koncertus un izrādes.

1900. gadā jauneklis iestājās Rīgas politehnikumā studēt agronomiju, gala eksāmenu viņš gan nokārtoja tikai 1911. gadā. Patiesībā tolaik Pauls jau bija nolēmis darīt visu savas balss izkopšanai, viņš mācījās dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna, uzstājās koncertos kopā ar savu skolotāju, bet 1902. gadā notika pirmais Paula Saksa solokoncerts. Divus gadus vēlāk Jurjāns ar Saksu devās uz Itāliju, kur jaunajam tenoram dzima apņēmība pilnveidoties tenoru dzimtenē, kur arī aizritēja četri dzīves gadi. Lai pelnītu naudu meistarklasēm, dziedātājs sniedza priekšnesumus vietējai sabiedrībai, kā arī krievu aristokrātiem. 

Pēc atgriešanās dzimtenē un agronoma diploma saņemšanas Pauls Sakss sāka sniegt dziedāšanas stundas, koncertēja gan Berlīnē, gan Maskavā, 1914. gada rudenī pārcēlās uz Pēterburgu, un 1. pasaules kara laikā sniedza neskaitāmus koncertus tautiešiem – gan bēgļiem, gan kareivjiem. Un tad jau nāca Latvijas brīvvalsts laiks, kurā Pauls Sakss līdz 1924. gadam dziedāja vadošās tenora partijas Nacionālās operas izrādēs. Sekoja jau ražens pedagoģiskā darba posms un solokoncerti, kopā ar Adu Benefeldi mūsu izcilais dziedonis pārstāvēja latviešu mūziku arī vairākos koncertos viņpus okeānam, Amerikas Savienotajās valstīs, kurp pārcēlās uz dzīvi pēc 2. pasaules kara. Diemžēl Amerikas mācību iestādes sirmo profesoru darbā nepieņēma. Privāti tika skoloti daži jaunie talanti, sniegti koncerti, un šī brīnišķīgā dziedātāja mūžs noslēdzās 88. dzīves gadā, 1966. gada 31. martā.

1996. gadā urnas ar Paula Saksa un viņa dzīvesbiedres Irmas Kalniņas-Saksas pelniem tika pārapbedītas Meža kapos Rīgā, un nu arī digitāli izdots šis tas no Saksa samērā bagātīgā ieskaņojumu mantojuma, kas savulaik iemūžināts dažādās skaņuplašu firmās. Diemžēl fabrika Bellacor Ellectro priekšroku deva vieglās noskaņas populārām dziesmiņām, nu tad ar vienu no tām – Ar savu mīlu esmu viens – pieminam leģendāru tenoru un izcilo pedagogu Paulu Saksu 140. jubilejā.