Šogad, 15. martā aprit 90 gadi, kopš dzimis Viktors Grundulis, dziedātājs, kura darba gaitas lielākoties aizritējušas skaņu režisora amatā, un interesanti, viņš darbojies arī kā tenisa treneris.

Viktora tēvs Nikolajs Grundulis esot mācījies dziedāšanu pie Eduarda Miķelsona, bet dēlu sūtīja vingrināties klavierspēlē. Pēc Rīgas 1. vidusskolas absolvēšanas 1946. gadā Viktors iestājās konservatorijas vokālajā nodaļā, kur viņa pedagogs Aleksandrs Viļumanis loloja ieceri, Grunduļa balsi no baritona pārveidot par tenoru. Rezultātā jauneklis balsi zaudēja, par laimi, uz laiku, taču nācās pamest vokālo klasi un pārcelties uz kordiriģēšanas nodaļu. Taču, kad Viktors Grundulis tika pieņemts par režisora palīgu operas un baleta teātrī, viņš tur sāka dziedāt nelielas lomas, kā arī atsāka studijas konservatorijā un paguva strādāt par dziedāšanas skolotāju vairākās Rīgas skolās.

1955. gadā Grundulis kā diplomēts vokālists, liriskais baritons absolvēja Bertas Braunfeldes vokālo klasi, viņš sāka strādāt Valsts Filharmonijā par solistu, sarīkoja arī solokoncertu un piedalījās koncertbrigāžu izbraukumos. Tāpat 50. gados dziedātājs sāka praktizēties skaņu režisora darbā kā radio, tā arī televīzijā, kopš tās dibināšanas 1955. gadā, vienu laiku Viktors Grundulis bijis arī televīzijas diktors.

1961. gadā kā Filharmonijas solists Grundulis tika pārcels darbā uz Rīgas estrādes orķestri, taču ilgi tur neuzkavējās, toties ļoti aktīvi pievērsās skaņu režisora karjeras attīstībai, strādādams gan radio studijā, gan tiešraidēs, tostarp Dziesmu svētkos.

70. gados Grundulis atkal pievērsās pedagoga darbībai, viņš mācījis dziedāšanu gan J. Mediņa mūzikas vidusskolā, gan Pedagoģiskajā skolā, bija vokālais pedagogs Rīgas operetes teātrī, bet 1987. gadā devās pensijā un darbojās kā tenisa skolotājs. Dziedoņa ražīgais mūžs noslēdzās pirms desmit gadiem, 2007. gada 21. maijā, un par nožēlu Latvijas radio ir vien nedaudzi Viktora Grunduļa balss ieskaņojumi, no kuriem viens par godu mākslinieka gaidāmajai 90. jubilejai šovakar izskanēs – tā būs Romualda Kalsona 1968. gada dziesma Es atnākšu