Nenogurdināmais estrādes džentlmenis Viktors Lapčenoks joprojām turpina svinēt savu 70. jubileju ar koncertu sēriju, kuras pirmais sarīkojums notika pirms gada, taču tuvākajā laikā gaidāmas vēl dažas uzstāšanās – 14. janvārī Alūksnes kultūras centrā un 25. februārī Daugavpils teātrī.

To, ka dziedātājs ir lieliskā formā, varējām baudīt arī gadumijas koncertā, ko raidīja Latvijas televīzija, un šīs apbrīnojamās skatuviskās ilgmūžības pamatā, protams, ir bijis ļoti smags darbs, kas klausītājam paliek nemanāms. Tieši darbs Raimonda Paula vadībā vispirms Rīgas estrādes orķestrī, tad ansamblī Modo pavēra Viktoram vārtus uz lielo skatuvi.

Ja agrāk Lapčenokam vairāk patika saldsērīgi šlāgeri, tad tagad bija jāapgūst pilnīgi jauna vokālā tehnika, aktiermeistarība. Pats Lapčenoks teicis, ka viņa dzīvi kājām gaisā sagrieza dziesma Savāda vasara, ar kuru tika iegūta ticība pašam sev un zuda šaubas, ka viņa nākotne ir tieši mūzika. Taču arī vēlāk, protams, bija šaubu un neticības brīži, sevišķi reizēs, kad tika norādīts, ka jauneklis uz skatuves vēl ir stīvs un kokains.

Viktoram bija daudz jāstrādā ar sevi, lai varētu pilnvērtīgi atskaņot tik artistiskas dziesmas kā Rudacīte vai Mazu, mazu rasas pili. Bet tagad atskats uz Viktora dziedoņa profesionālo gaitu pašu sākumu – 1972. gadu, kad viņa jauneklīgā balss izklausās pat samērā nepazīstama. Skanēs Ģederta Ramana dziesma Mēs vienam vien.