Gluži nejauši uzdūros būtiskam gadskaitlim – dziedātāja Mirdza Kalniņa 17. februārī godināma 85. jubilejā, un ticu, ka šis vārds jums pavisam svešs. Taču ilggadējā Latvijas radio kora soliste bija gan neatkārtojama akadēmiskajā žanrā, gan populāra latviešu tautasdziesmu izpildītāja, turklāt atstājusi savu devumu arī estrādes mūzikā.

Tiesa, par estrādi Mirdzas Kalniņas ieskaņojumi saucami gaužām nosacīti, - 70. gadu sākums bija laiks, kad padomju dziedoņi joprojām uzstājās, atskaņodami kaut ko līdzīgu masu dziesmām savās labi nostādītās balsīs. Un arī latviešu komponisti darināja šādus svinīgi pompozus sacerējumus estrādes orķestra pavadībā. Tiem labi piestāvēja Mirdzas Kalniņas skolotais, labi nostādītais samtainais mecosoprāns, un gan jau viņas patīkam tembrēto, sulīgo balsi būsiet dzirdējuši, piemēram, Elgas Igenbergas dziesmā Draugu sveiciens vai Ģederta Ramana himnā Skaistākā jūra, mīļākais krasts.

Par Mirdzu Kalniņu izdevās uzzināt pavisam nedaudz – 1958. gadā viņa absolvējusi Latvijas valsts konservatorijas vokālo klasi, jau iepriekš uzstājusies koncertos, gūstot atzinību par sava mecosoprāna tembra siltumu, izjūtas smalkumu, teicamo dikciju un iestudējuma rūpību. Dziedātāja uzsāka darbu kā Latvijas filharmonijas soliste, rīkoja solokoncertus, bija bieža viešņa Latvijas radio skaņu ierakstu studijā, kur iemūžināts visdažādākais repertuārs – latviešu skaņražu un citvalstu kamermūzika, arī tautasdziesmas, dziedāts ansambļos.

1960. gadā Mirdza Kalniņa, līdz ar Laimu Andersoni un Ilgu Tiknusi tika izvirzīta konkursam par iespēju piedalīties Starptautiskajā vokālistu konkursā Leipcigā, taču togad uz konkursu tika izvirzīta Andersone. Tomēr arī Kalniņai bijusi izdevība pārstāvēt Latvijas mūzikas mākslu aiz mūsu robežām, sevišķi laikā, kad viņa kļuva par Latvijas radio kora dziedātāju un vadošo solisti mecosoprāna partijās lielas formas darbos. Kalniņa darbojusies arī kā vokālā pedagoģe radio kora dalībniekiem, pieņēmusi arī privātskolēnus, bijusi liela lasītāja un adītāja. Dziedātājas mūža gājums noslēdzās 2005. gada 8. martā.

Interesanti, ka arī Argentīnā darbojusies latviešu dziedātāja Mirdza Kalniņa, dzimusi Restberga, kas 60. gados sākumā guvusi atzinību, piedaloties vietējos talantu konkursos un uzstājoties televīzijā un viņas repertuārā bija dziesmas spāņu, itāļu, angļu, vācu, arī latviešu valodā. Tāpat mūsu baleta vēsture glabā balerīnas Mirdzas Kalniņas vārdu un panākumus, kas dejotāju aizveda uz Itāliju, kur viņa izgāja pie vīra.

Bet, atgriežoties pie Latvijas radio koristes, izcilās balss īpašnieces Mirdzas Kalniņas, savu vārdu mūsu estrādes mākslā viņa ierakstījusies ar vien pavisam nedaudziem ieskaņojumiem 70. gadu sākumā. To vidū bija daži Elgas Igenbergas sacerējumi, kas savas dziesmas allaž veltīja labi nostādītām, skolotām balsīm, un dziesmu Mēnesnīcas melodijas autore savulaik pieteica kā veltījumu Jānim Zāberam. Interesanti, ka dziesmai izmantota tagadējās publicistes Vijas Beinertes agrīnā jaunībā sacerēta dzeja. Mirdza Kalniņa dziesmu Mēnesnīcas melodija radio orķestra pavadībā ieskaņojusi 1972. gadā, šo romantisko skaņdarbu dzirdēsiet par godu dziedātājas 85. jubilejai.