Jau pirms apaļiem desmit gadiem no mums šķīrās brīnišķīgais aktieris Juris Lejaskalns, nācis no talantiem apveltītas ģimenes, un šajā gadījumā mēs pat varam runāt par aktieru dinastiju, kas pie mums, Latvijā, ir retums. Aktieris Juris Lejaskalns varēja lepoties ar māti - ievērojamo Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Olgu Lejaskalni, tēvu - scenogrāfu un gleznotāju Herbertu Līkumu un mātes brāli - Otrā pasaules kara laukos bezvēsts pazudušo Strādnieku teātra aktieri Nikolaju Lejaskalnu.

1935. gada 11. martā dzimušais Lejaskalns bija apveltīts arī ar muzikālu talantu, par kuru pēc brīža pārliecināsieties. Beidzis teātra fakultāti, aktieris strādāja Nacionālajā teātrī, taču savas skatuviskās gaitas viņš sāka jau Latvijas valsts universitātes Tautas teātrī.

Pusgadsimta garumā Jura Lejaskalna dzīve bija saistīta ar Latvijas Nacionālo teātri. Jaunības gados viņš bija teātra galvenais jauno varoņu-mīlētāju atveidotājs: pievilcīgs, temperamentīgs, iznesīgs ar labām vokālām dotībām. Starp citu, aktiera pēdējā, tiesa, nelielā muzikālā loma tika atveidota Arņa Medņa muzikālajā izrāde Pepija 2002. gadā.

Mākslinieka kontā ir arī apmēram 30 kinolomu – Lejaskalns bija Akmentiņš Purva bridējā, Elmārs Cīrulīšos, Freiberga kungs Lietus blūzā u.c. Tāpat aktiera talants it bieži iemirdzējās televīzijas uzvedumos un radio teātrī, kur arī tika izmantots Lejaskalna dziedātāja talants. Taču 90. gados savulaik par LPSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku titulētais aktieris bija spiests strādāt pat par sētnieku, lai savilktu galus kopā.

Bet tagad atskatīsimies uz Jura Lejaskalna ziedu laikiem - 1977. gadā viņš viesojās Amerikā kopā ar kultūras darbinieku grupu, kuras sastāvā bija arī dziedātāji Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs, kā arī komponists Uldis Stabulnieks, kura teātra mūzika bieži vien skanējusi Nacionālajā teātrī. Amerikā mūziķu priekšnesumus papildināja Lejaskalna skandētā dzeja. Vai Juris un Uldis iepazinās toreiz, vai bija pazīstami agrāk, kas zina… Lai nu kā aktiera un komponista ceļi krustojās ne vienreiz vien, par ko liecinās arī šī jaukā Dziesma par brīnumiem. 1981. gadā tapa Latvijas televīzijā tapa uzvedums ar Ulda Stabulnieka mūziku – indiešu rakstnieka R. H. Naraijama darba Kā es cīnījos ar ceļa rulli iestudējums. Tur skanēja aktieru izpildītas dziesmas, kuru ieraksti, pateicoties televīzijas darbinieces Ināras Vītolas laipnībai, nonākuši manā rīcībā. Tātad – Stabulnieka komponētā Dziesma par brīnumiem Jura Lejaskalna ieskaņojumā.