Ziedonis Purvs bija draugos gan ar dzeju, gan ar mūziku – šis daudzu bērnu un pieaugušo dzejoļu autors sava muzikālā talanta un izglītības dēļ bija nepārspējams dziesmu vārdu sacerētājs. Te runa ir gan par oriģināldzeju, gan atdzejojumiem – šais jomās Purva paveiktais tiek lēsts uz sešiem, varbūt pat septiņiem simtiem dziesmu vārdu autorību. Šovakar atcerēsimies dzejnieku 95. jubilejas sakarā, tā atzīmējama 13. oktobrī, un laikabiedru atmiņā viņš palicis kā godīgs, gudrs, gara spēka pilns cilvēks.

Ziedonis Purvs, dzimis 1923. gada 13. oktobrī, bija zemgalietis, zemnieku dēls, kā stāsta, pasaulē nācis ratos uz tilta pa ceļam uz slimnīcu. Nākamā dzejnieka vecāki Katrīna un Rūdolfs bija jaunsaimnieki, kas strādāja no ausmas līdz rietam savā 13 hektārus plašajā saimniecībā pie Plānītes upes. Uz Purvu mājām pēc piena pastāvīgi nāca Īslīces pamatskolas skolotāji, varbūt arī tādēļ Ziedonis tik agri iemācījās lasīt, viņam patika mūzika, un turpmāk viņu dzīvesceļos pavadīja abas māsas – literatūra un mūzika, abas uzticīgas, abas atsaucīgas. Gan māte, gan tēvs dziedāja korī, un, kur dziesma, tur arī dzeja – jau bērnībā dzimst pirmās vārsmas, Purvs vēlāk sacījis, ka rakstījis tāpēc, ka nav varējis nerakstīt.

Kad pēc Īslīces pamatskolas beigšanas sliktās redzes dēļ jaunieti neuzņem Jelgavas skolotāju institūtā, viņš dodas mācīties uz Mežotnes lauksaimniecības tehnikumu, taču sapni tomēr izdodas piepildīt. Jau 1938. gadā publicēts Ziedoņa Purva pirmais dzejolis „Rīts”, pamazām viņš krāj aprakstītās lapas vienu pie otras, kad tomēr izdodas iestāties Jelgavas skolotāju institūtā un to pabeigt, 1947. gadā Purvs sāk strādāt par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju Bauskas 1. septiņgadīgajā skolā. Dzied galveno lomu Dunajevska operetē „Brīvie vēji”, tēlo daudzu lugu uzvedumos kultūras nama dramatiskajā pulciņā. Bauskā nostrādāti daudzi gadi, taču pa vidu, būdams apbalvots ar labu balsi un dzirdi, dzejnieks neklātienē beidzis Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģentu klasi.

Viņa atvilknes bija pilnas dzejoļiem, Ziedonis Purvs strādājis regulāri, dienā uzrakstīdams četrus piecus dzejoļus, kuru ieceres fiksēja piezīmju grāmatiņā. 60. gadu nogalē sākās sadarbība ar Raimondu Paulu, kura melodijām tika sacerēta brīnišķīga dzeja – „Baltā saule”, „Gaujai”, „Ceļā” un citas dziesmas tūdaļ kļuva populāras. Vienlaikus Purvs bija neaizstājams kā ārzemju dziesmu vārdu latviskotājs. Šai jomā figurē dažādi skaitļi – seši, varbūt pat septiņi simti dziesmu tekstu, kuru vidū kā oriģinālie, tā atdzejojumi. Ziedoņa Purva vārsmas skanēja Ģederta Ramana, Zigurda Rezevska, Aļņa Zaķa, Jāņa Sildega, Gunāra Freidenfelda un citu autoru dziesmās, vienlaikus tapa dzejoļu krājumi lielajiem un mazajiem lasītājiem – pirmā grāmatiņa „Juris un Muris” izdota 1958. gadā, un tai sekoja krājumi „Gudrinieki” (1958), „Uz priekšu”, (1962), „Tu, vasara, nedusmo” (1969), „Ejam, zēni!” (1971), un dzeja pieaugušajiem - „Meža roze” (1961), „Kastaņu nakts” (1969), „Ja tu uzticētos” (1972), izlase un „Atsaukšanās” u.c.

Būdams čakls publicists, ne tikai dzejnieks, Ziedonis Purvs strādāja līdz mūža nogalei kā žurnāla „Karogs” redaktors. Skumja izvērtusies viņa 65. dzimšanas dienas atcere – dzejnieks jau bija smagi slims, dzīvoja Jūrmalā, un Jūrmalas vēstures un mākslas muzejā pulcējās viņa novadnieki un kori, lai atskaņotu dziesmas ar Ziedoņa Purva dzeju un viņa tulkotiem tekstiem. Dzejnieka un skolotāja, mūziķa un aktiera, solista un kordiriģenta dzīves ceļš noslēdzās nākamā, 1989. gada 13. jūlijā… Tagad viņa 95. dzimšanas dienas atcerei lai skan 1980. gadā tapis ieskaņojums - Ježija Karela dziesmu „Ir tādas dienas” ar Ziedoņa Purva latviskajiem vārdiem dzied Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis.