Varbūt sakritība, bet varbūt arī nē, ka jau pirms pāris nedēļām pieminēju Zviedrijas latviešu 70. gados izveidotā ansambļa Dundurs vienu no dalībniekiem Juri Kronbergu. Tobrīd nebiju ielūkojusies kalendārā, kur rakstīts, ka Jurim Kronbergam 9. augustā apaļā 70. jubileja. Un Kronberga vārds saistīts ar vismaz diviem trimdas tautiešu ansambļiem – jau pieminēto Dunduru, kā arī Prusaku ansambli, kura priekšnesumu pēc brīža dzirdēsiet.

Un tā, dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs dzimis 1946. gada 9. augustā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Viņš 60. gadu 2. pusē studējis ziemeļu un baltu valodas, kā arī literatūras vēsturi Stokholmas universitātē. Starp citu, strādājis arī par kasieri metro un jau kopš 60. vidus publicējis savus dzejoļus. Interesanti, ka Kronbergs savas vārsmas sacerējis gan latviešu, gan zviedru valodā. Nesākšu uzskaitīt godalgas un balvas, kādas par savu literāro darbību saņēmis Kronbergs – vēl jāmin, ka viņš bijis Zviedrijas valdības un parlamenta tulks, kas noteikti sekmēja mūsu valstu kultūras sakarus, kā arī strādājis par Latvijas vēstniecības kultūras atašeju Stokholmā. Bet nu laiks pie mūzikas.

Tātad 60. un 70. gadu mijā tapa Stokholmas jauniešu vokāli instrumentālajā ansamblī Dundurs, kurā muzicēja 3 Zālīši – Jānis, viņa sieva Brita un māsa Ieva, kā arī Pāvils Johansons un Juris Kronbergs. Dundurs bija samērā populārs trimdas aprindās, sniedza koncertus un izdeva 3 skaņuplates. Savukārt 1973. gadā Latviešu jaunatnes dienās Zviedrijā izskanēja Jura Kronberga un Gundara Ruļļa kopīgs priekšnesums, būtībā improvizācija par Elvisa Preslija dziesmas tēmu – Rullis spēlēja ģitāru, bet Juris Kronbergs dziedāja.

Ap šo laiku no Latvijas bija izceļojis rokmūziķis, pēc izglītības kordiriģents Marks Opeskins, kas bija iesaistījies Padomju Latvijas agrīnajās rokgrupās. Viņš ar prieku piekrita muzicēt kopā ar Rulli un Kronbergu, tiesa, beigās Jura pienesums aprobežojās ar dzejas lasījumu uz mūzikas fona, jo dziedāja Marks Opeskins. Savu nosaukumu jaundibinātā grupa aizguva no Aleksandra Čaka dzejas Mans prusaku ansamblis, kas bija vārsma par 12 prusakiem, mīlestību un Hamburgas krodziņiem. Saukti par Prusakiem jeb Prusaku ansambli uzņēmīgie jaunieši sniedza koncertus un 1975. gadā pat ieskaņoja skaņuplati Dvēsele uz grīdas. Tajā iekļautas divas Jura Kronberga dzejas rečitācijas, kā arī Marka Opeskina dziesmas ar Kronberga vārdiem. Šāda, lūk, bijusi tagad atzītā dzejnieka, augusta jubilāra, septiņdesmitgadnieka Jura Kronberga muzikālā pagātne, kuru pieminēsim ar Prusaku ansambļa dziedāto, Marka Opeskina sacerēto Blūzīti par blūzīti ar jubilāra dzeju, un šo ierakstu, protams, dzirdēsiet pirmoreiz.