Dzejniekam un publicistam Viktoram Avotiņam 12. decembrī apaļā – 70. jubileja, un pats literāts apgalvoja, ka nekādas balles nebūs, vien pasēdēs ar vistuvākajiem, taču noteikti gribējās kaut nedaudz pastāstīt par šo dzejnieku, kura sacerējumi iedvesmojuši gan Uldi Stabulnieku, gan Aigaru Grāveru, kas Jumpravas repertuāram sacerējis vismaz 3 dziesmas ar Avotiņa dzeju. Un dzejoli No tēvu zemes komponējis arī Jānis Lūsēns grupai Zodiaks.

Viktors Avotiņš dzimis 1947. gada 12. decembrī Ludzā, bērnību pavadījis vectēva jaunsaimniecībā Cirmas pagasta Vāverienē, tad mācījies Rundāles pamatskolā, bet, kad mamma pārcēlās uz Suntažiem, skoloties turpināja Suntažu internātskolā. Dzejnieks pats saka, ka viņam lācis uzkāpis uz ausīm, un, kaut gan viņa mamma pat vadīja kori, pašu Viktoru izdzinuši gan no kora, gan deju kolektīva. Taču viņa dzeja ir visnotaļ muzikāla, un interesi par literatūru savulaik zēnam pamodināja vecmāmiņa.

Pirmais Viktora Avotiņa dzejolis Zaļo, zaļo zālīti... publicēts tikai 1972. gadā žurnālā Liesma, un togad viņš jau ar labām sekmēm pabeidza Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu. Avotiņam nav īsti racionāla izskaidrojuma, kāpēc viņš pievērsās literatūrai – kā viņš pats saka, tas bija domāšanas, nevis gara darbības rezultāts, un, kad Viktors pēc pirmās jūsmas jau daudz kritiskāk sāka pieiet dzejas rakstīšanai, šo nodarbi viņš faktiski atlika malā.

Pēc tam, kad Avotiņš pameta aviāciju, viņš pievērsās komjaunatnes darbam, tad, jau balstoties uz savām literārajām interesēm, kļuva par laikraksta Literatūra un Māksla atbildīgo sekretāru un redaktora vietnieku, šos pienākumus veikdams desmit gadu garumā. Publicistika kļuva par nozīmīgāko Viktora Avotiņa literārās daiļrades daļu – viņš rakstījis par aktuāliem literatūras, kultūras un politiskās dzīves jautājumiem. Bijis vadošos amatos žurnālā Daugava, laikrakstā Latvijas Jaunatne, bijis Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs un Rakstnieku savienības priekšsēdis. Apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2008) un saņēmis Cicerona balvu (2010). Tajos gados, kad Avotiņš sevi sauca arī par dzejnieku, izdoti trīs viņa dzejoļu krājumi - Apiet loku (1979), Taupīšanās (1983) un Lēzenā mūžība (1986), no kuriem iedvesmu dziesmām smēluši arī Aigars Voitišķis, Juris Pavītols, Ungars Savickis, Andris Vilcāns, Juris Riekstiņš un citi skaņraži. Arī Harijs Luškovs, kura kopā ar Vaidavu atskaņotā dziesma Tu būsi vēl ir pazīstama ikvienam, taču Viktora Avotiņa dzeja skanēja arī cita Vaidavas mūzika Pētera Šiliņa sacerējumā, 1988. radītajā dziesmā Šai pilsētā, ar kuru tad arī  70. jubilejā sveicam dzejnieku un publicistu .