Dzejnieks un prozaiķis Valdis Rūja Latvijas kultūras vēsturē iegājis ar samērā plašu profesionālo amplitūdu – viņš ne tikai mācījies Dailes teātra aktieru studijā, bet strādājis par redaktoru Latvijas radio un bijis vairāku kultūras iestāžu direktors. 9. janvārī Valdim Rūjam apaļā – 90. jubileja, un savu dzīvi viņš aprakstījis vairākās memuāru grāmatās.

Neteiksim, ka daudzi no Valda Rūjas dzejoļiem tikuši komponēti, taču vieglās mūzikas laukā tie interesi un iedvesmu raisījuši Jānim Ozoliņam, Romualdam Kalsonam, Jānim Miķelsonam un Jānim Sproģim, Ērikam Matisonam no grupas Muiža un Vitālijam Cakšam, kura dziesma Daugava bija grupas Varavīksne repertuārā.

1928. gada 9. janvārī dzimušā Valda Rūjas īstais uzvārds ir Kriķis, bet pseidonīms nāk no dzimtās puses, kas ir Rūjiena. Padsimtnieka gados Valdis sāka savas izjūtas paust dzejas rindās, viņa pirmais dzejolis Dziesma mātei publicēts laikrakstā Padomju Jaunatne jau 17 gadu vecumā.

Pēc Rūjienas vidusskolas ceļš veda uz Rīgu, Dailes teātra studiju, un Dailes teātrī Rūja strādāja līdz 1951. gadam. Paralēli viņš Radiokomitejas literāri dramatisko raidījumu redakcijā sāka pildīt redaktora pienākumus, jau 1955. gadā izdots Rūjas pirmais dzejoļu krājums. Viņa ienākšana literatūrā 40. un 50. gadu mijā notika dzejas attīstībai sarežģītā laikā, kad dominēja prasība pēc padomju pozitīvisma, optimistiska dzīves attēlojuma. Tās ietekmē arī veidojās Valda Rūjas dzejnieka rokraksts, viņam izdotas vairāk nekā 20 grāmatas, galvenokārt dzejoļu krājumi, rakstīta proza, fabulas, satīra, publicistika, apraksti.

Turpmāk Valda Rūjas profesionālā izaugsme turpinājās žurnālā Karogs, kur viņš bija literārais līdzstrādnieks. Sešdesmitajos gados Rūja strādāja par Drāmas teātra, Operas un baleta teātra un Rīgas zvejnieku kultūras nama Ziemeļblāzma direktoru, paralēli aktīvi publicēdamies. 1970. gada viņš kļuva par izdevniecības Liesma oriģināldaiļliteratūras redakcijas vecāko redaktoru, literāts saņēmis daudz atzinības rakstu, prēmiju un medaļu, bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks un novadpētnieks. Valda Rūjas deviņdesmitgadei par godu šovakar lai skan komponista Romualda Kalsona 1972. gada darbs – nostalģiskā dziesma Zelta buras ar Rūjas dzeju baritona Zigfrīda Račiņa priekšnesumā.