Trešais nedēļas jubilārs ir Liepājas dzejnieks Olafs Gūtmanis, kura 90. jubileja pieminama 10. janvārī – literāta šīs zemes gaitas noslēdzās pirms pieciem gadiem, taču jo sevišķi latviešu rokmūzikā iemūžinātie Gūtmaņa darbi guvuši plašu skanējumu.

1927. gada 10. janvārī dzimušais Olafs Gūtmanis kopā ar vecākiem tika izsūtīts uz Sibīriju latviešu tautai liktenīgajā 1941. gada 14. jūnijā. Trīspadsmit trimdā pavadītajos gados jaunietis strādājis dažādus darbus: bija zvejnieks, plostnieks, mednieks, kolhoznieks, tvaiku katla kurinātājs... 1947. gadā Gūtmanis bēga uz Latviju, bet tika izsūtīts otroreiz.

Latvijā jauneklis atgriezās 29 gadu vecumā, sāka strādāt Liepājas sēklu veikalā par grāmatvedi, bet jau tad izpaudās Gūtmaņa mākslinieciskās tieksmes, un viņš sāka dziedāt Liepājas teātra korī. Dzejnieks bija mācījies arī mūzikas skolā, taču dzīves sarežģījumu dēļ nebija to beidzis. Liepājas teātrī Gūtmanis atveidojis arī mazas lomiņas, tāpat galvu cēla literārais talants, un pamazām Liepājas avīzēs parādījās Olafa Gūtmaņa sacerēti raksti. Taču dzejnieka profesiju klāstā ir arī transportstrādnieka un dispičera, kā arī ugunsdzēsēja darbs.

Pirmais Gūtmaņa dzejolis Martā publicēts 1960. gadā Liepājas laikrakstā Komunists, 1964. gadā izdots pirmais no dzejnieka astoņiem dzeju krājumiem. 1985. gada krājums Saulgrieži toreiz tika atzīts par labāko dzejoļu krājumu Latvijā. Kopš 1973. gada Gūtmanis bija Rakstnieku savienības biedrs. Klajā nākuši arī 6 prozas darbu krājumi un atmiņu kopojums Dzīves grāmata (1992).

Atmodas laikā Gūtmanis iesaistījās Tautas frontes darbā, kļuva par deputātu Liepājas pilsētas padomē, kopš 90. gadiem pievērsās vienīgi radošajam darbam. 1995. gadā Olafam Gūtmanim piešķirts tituls Goda liepājnieks, saņemta arī Lāčplēša ordeņa medaļa.

Ievērojamā literāta, īsta Latvijas patriota dzīvesgājums noslēdzās 2012. gada 4. decembrī, kad jau bija izdoti visi Olafa Gūtmaņa kopoto rakstu 5 sējumi, kuri, cerams, dos iedvesmu arvien jauniem muzikāliem darbiem. Jau tagad skaņdarbu saraksts ar Gūtmaņa dzeju ir visai iespaidīgs, un, pirmkārt, minams Ērika Ķiģeļa dziesmu cikls Kurzemei – saules ceļš, kas kļuva par Līvu līdera pēdējo skaņdarbu uz šīs zemes. Noteikti pazīstamas būs Aleksandra Kublinska dziesmas Sapņu sala un Kniepķens, Zigmara Liepiņa Dzintara dziesma, bet visvairāk Olafa Gūtmaņa dzeju savos skaņdarbos izmantojis komponists Imants Kalniņš. To vidū minamas Turaidas Rozes repertuāra dziesmas Kas jūs esat, Nesteidzini, Nelaid, māte, bērnus mežā, Pūt, vējiņi un brīnišķīgais cikls Saulgriežu variācijas.

Gūtmaņa dzejas interpretu vidū bijuši arī liepājnieki Juris Pavītols, Ainars Virga, Guntis Veits unTomass Kleins, kā arī mūziķis Aivars Šics un jau pirms nedēļas pieminētais komponists Jānis Griķis ar dziesmu Tumsas spēle, kuru šovakar piedāvāju noklausīties janvāra dižā jubilāra, dziedoņa Viktora Lapčenoka sniegumā 1986. gada ieskaņojumā.