Ulda Stabulnieka „Varbūt” un „Līvu” „Zābaku dziesma” laikam ir pazīstamākie skaņdarbi mūsu popmūzikas druvā, kas radušies ar dzejnieka Guntara Godiņa vārdiem. Viņam 26. aprīlī svinama 60. jubileja, un ir simboliski, ka Guntara dzejoļi dāvājuši iedvesmu ne vienai vien dziesmai, jo viņš kopš bērnības cieši saistīts ar mūziku. Abus dvīņubrāļus Godiņus – Guntaru un Aigaru - kā trompetistus Viesītes vidusskolas orķestra vadītājs iesaistīja skolas pūtēju orķestrī. Viņi abi, tātad, dzimuši 1958. gada 26. aprīlī skolotājas un mākslinieka ģimenē. Aizrāvušies ar mūziku, 11 gadu vecumā abi brāļi iestājās Jēkabpils Bērnu mūzikas skolas pūšaminstrumentu klasē. Un 5 gadu garumā brāļi mēroja ceļu no Viesītes uz Jēkabpili trīs reizes nedēļā. Mācoties 7. klasē, brāļi Godiņi jauno talantu TV konkursā „Ko tu proti?” izcīnīja 2. vietu ar Aigara komponēto dziesmu „Neatstāj!”

Vidusskolas gados brāļi Godiņi kopā ar vienaudžiem nodibināja rokgrupu „Jagda”, kopējot tā saukto „firmas”, proti, rietumu rokgrupu repertuāru, un sacerēja paši savas dziesmas, kam mūziku rakstīja Aigars, bet tekstus – Guntars. Viņš, pabeidzis Viesītes vidusskolu, devās uz Rīgu, lai studētu filoloģiju. 1978. gadā laikrakstā „Padomju students” publicēti pirmie Godiņa dzejoļi, un tolaik dzeja bija ne vien personisku sajūtu un pārdomu izteikšana, bet arī spēcīgs ierocis padomju sistēmas kritikā. Guntars mūsu literatūrā ienāca apmēram vienā laikā ar Māri Melgalvu un Klāvu Elsbergu kā jauno dumpinieku paaudzes sastāvdaļa, tiesa, ja Melgalva un Elsberga vārsmas par savas daiļrades ieroci izmantoja komponists Juris Kulakovs, tad Godiņam šāda sava komponista nebija.

1985. gadā tika izdots Guntara pirmais dzejoļu krājums „Tas nepasacītais”, kas līdz lasītājam nonāca, cenzūras rediģēts un paplucināts. Pēc 2 gadiem sekoja nākamais krājums „Ar atpakaļejošu datumu”, un tajā bija lasāms arī dzejolis ar folklorizējušos beidzamo rindu –„Bez savas valodas tu esi sūds”. Tas guva ļoti lielu atbalsi, nonāca līdz Amerikas latviešiem, kas pat uz T-krekliņiem uzdrukāja šo rindu.

80. gadu nogalē Guntars Godiņš bija redaktors slavenajā žurnālā „Avots”, viņš strādājis arī Latvijas radio Literāro raidījumu redakcijā, bijis Latvijas Rakstnieku savienībā biju priekšsēža vietnieks un pēc tam trīspadsmit gadus bija kultūras atašejs Latvijas sūtniecībā Igaunijā. Dzejnieks Somijas Universitātē studējis somu valodu un kultūru, Godiņš ir speciālists igauņu un somu valodās, no kurām daudz un aktīvi atdzejo un tulko – iznākušas apmēram 20 Guntara tulkotas grāmatas, par kurām saņemtas arī nozīmīgas godalgas.

Kad attiecas uz Guntara dzejas izmantojumu Latvijas populārajā mūzikā, tad Uldis Stabulnieks un Ainars Virga laikam ir skaļākie vārdi komponistu sarakstā, kas pievērsuši uzmanību Godiņa sacerējumiem. Tos izmantojuši arī Einārs Kizjallo grupā Krasts, Imants Paura, Adrians Kukuvass, bet 1995. gadā Dailes teātrī notika Uģa Prauliņa sacerētās rokoperas „Pilsēta” pirmizrāde ar Guntara Godiņa tekstu.

Interesanti, ka dzejnieka dvīņubrālis Aigars kļuva par mūziķi, beidza Latvijas valsts konservatoriju, kādu laiku pat dziedāja Jura Kulakova grupā „Arka”, tad pārcēlās uz Jēkabpili, kur iesaistījās grupā „Kreicburgas ziķeri”, un nu jau 20 gadu garumā Aigars ir Jēkabpils Tautas nama vadītājs. Savukārt Guntara dzeja izdota ne tikai krājumos latviešu valodā, bet arī igauņu, angļu, zviedru mēlēs. Arī pašlaik Guntars Godiņš strādā Latvijas radio, kur veido pārraidi Dialogi, un, sveicot dzejnieku un, protams, viņa brāli Aigaru apaļajā, 60. jubilejā, lai skan viena no pirmajām dziesmām ar Godiņa dzeju – 1987. gadā Alvila Altmaņa sacerētā "Paklausies, sauc", kuru dzied Rita Trence.