Var jau būt, ka par dzejnieku nekļūst, bet piedzimst, tomēr Arvīda Skalbes sākotnēji izraudzītā profesija bija skolotājs, līdzīgi kā Arvīda uzvārda un amata brālim, mūsu pasaku meistaram Kārlim Skalbem. Tomēr Arvīda dzejotprieks bija neapturams, un 1956. gadā klajā nāca pirmais Skalbes dzejoļu krājums Atlido dzērves. Tam ik pa pāris gadiem sekoja citi – kopumā dzejnieks atstājis padsmitos skaitāmu grāmatu virkni, un daudzi no dzejoļiem komponēti.

1. martā atzīmējama Arvīda Skalbes 95. gadskārta, dzejnieks pasaulē nācis 1922. gadā Abrenē. Latgalē aizvadītie bērnības un skološanās gadi beidzas 1941. gadā, kad absolvēts Rēzeknes Skolotāju institūts. Sekoja pedagoga darbs Rubenes pamatskolā, bet Skalbes dzīves ceļa smagākie brīži saistās ar darba dienestu Vācijā 1943. gadā, leģionu un gūstu.

Sevi kā dzejnieku jaunais skolotājs pieteica 1947. gadā, kad piedalījās Dziesmu svētku tekstu konkursā. Iesniegtais dzejolis Dziesmai šodien liela diena, Pētera Barisona komponēts, ar laiku kļuva par neoficiālu Dziesmu svētku himnu. 1953. gadā Arvīds Skalbe sāka strādāt literatūras žurnālā Karogs, kur darbojās līdz pat 1996. gadam, sākumā veicot dzejas redaktora pienākumus, bet kopš 1966. gada vadīdams Dzejas nodaļu. Līdz ar to Skalbe gan kā prasmīgs redaktors, gan sirsnīgs un izteiksmē demokrātisks dzejnieks bija autoritāte vairākām literātu paaudzēm.

2001. gadā dzejnieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Arvīda Skalbes dzīvesceļš aprāvās 2002. gada 21. maijā astoņdesmit pirmajā mūža gadā. Ar viņa dziļi latviskajām, dzīves gudrības piesātinātajām liriskajām vārsmām tapušas Valtera Kaminska, Gunāra Freidenfelda, Aivara Šica, Aivara Krūmiņa, Kristapa Krievkalna un citu skaņražu dziesmas, kā arī grupas Elpa slavenā Senā dziesma un cikls Daugavas valoda, kas ar lieliem panākumiem tika atskaņots 1988. gada festivālā Liepājas dzintars.

Šos dzejoļus Elpas dalībnieki izlasīja Arvīda Skalbes 1985. gada krājumā Gaismiņa – dziesmas ciklam Daugavas valoda toreiz sacerēja gan Valdis Rundzāns, gan Jānis Logins, gan Elpas ģitārists Valērijs Ņikitins. Latviešu rokmūzikā lielie, tematiskie dziesmu cikli, nereti ar viena dzejnieka vārsmām, bija populārs žanrs, lielākoties tie tika atskaņoti koncertu pirmajās, tā saucamajās, klausāmajās daļās, lai otrajā daļā turpinātu ar jau populārām, līdzi dziedamām un plaukšķināmām dziesmām. Arī Daugavas valoda bija cikls, ko nācās klausīties pacietīgi un rūpīgi, jo Elpas mūziķi bija ļoti piedomājuši pie saviem ārtroka stila aranžējumiem, kur nozīme bija ikvienam tembram un instrumentālajam soloposmam.

Ciklā ietilpa arī jau pieminētā Jāņa Logina sacerētā Senā dziesma par māti, kas izauklējusi ložu vīru. Bet šodien, pieminot Arvīda Skalbes 95. jubileju klausāmies grupas Elpa radītā dziesmu cikla Daugavas valoda Valda Rundzāna sacerēto tituldziesmu.