Kas bija un kādus dzejoļus sacerēja Marta Bārbale? – to šovakar atcerēsimies dzejnieces 85. jubilejas sakarā. Ar Bārbales vārsmām komponēts daudz – viņas dzeja ieskanējusies Ģederta Ramana, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Romualda Jermaka, Paula Dambja, Aldoņa Kalniņa dziesmās, arī Ērika Ķiģeļa dziesma Saulgriežu rīts tapusi ar viņas vārdiem, Bārbales dzeju krājumos ielūkojušies arī Aleksandrs Kublinskis un Alnis Zaķis, un pat labi pazīstamajai dziedātājai Ritai Trencei gadījies sacerēt divas dziesmas tieši ar Martas Bārbales dzeju.

Dzejniece pasaulē nākusi 1933. gada 8. februārī Barkavas pagasta Murmastienes ciema Skalbjudambjos zemnieku ģimenē. Mācījusies Murmastienes septiņgadīgajā skolā, tad Varakļānu vidusskolā. Pirmais Bārbales dzejolis publicēts 1954. gadā žurnālā Karogs, trīs gadus vēlāk viņa beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.

Pēc augstskolas Marta Bārbale strādājusi par skolotāju un bibliotekāri Slokā. Kad 1960. gadā tika izdots jaunās dzejnieces pirmais krājums Zeme rūgst, viņa kļuva par Rakstnieku savienības biedri. Radās apņēmība pilnībā pievērsties literatūrai, Bārbale kļuva par redaktori Latvijas Valsts izdevniecībā, strādājusi par literāro konsultanti laikrakstā  Padomju Jaunatne, ķērusies arī pie atdzejošanas no krievu valodas.

Izdotas vairāk nekā 10 Martas Bārbales dzeju grāmatas, viņas darbiem raksturīga tuvība zemei, dabai un lauku dzīvei, jo sevišķi dzimtajai Latgalei, kuras laikrakstos vairākkārt publicēti viņas sacerējumi. Viens no šiem dzejoļiem iedvesmoja Daugavpils grupas Elpa mūziķi, komponistu, dziedātāju Jāni Loginu, un 1995. gadā tapa dziesma Gaiša melanholija ar Martas Bārbales dzeju, ieskaņota kopā ar jaukto kori Daugava. Dzejniece mūžībā aizgājusi 2003. gada 5. augustā, un viņas 85. jubileju pieminot lai skan Jāņa Logina dziesma Gaiša melanholija.