Šai vēlajā vakarstundā skaista dziesma un iepazīšanās ar komponista Didža Apsīša mūziku. Diemžēl šīs skaistās melodijas autors jau pirms desmit gadiem guldīts zemes klēpī – Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi beigušais Apsītis savu darbošanos bija sasaistījis ar teātri.

Pēc konservatorijas diploma iegūšanas 1983. gadā viņš sāka strādāt par Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītāju, šos pienākumus pildīdams vairāk nekā 10 gadu garumā. Apsītis sacerēja mūziku izrādēm Spānijas Isabella, Romeo un Džuljeta, Uguns un nakts, Sarkamatainais kalps un citām. Taču jaunajam mūziķim padevās arī administratīvais darbs, viņš bijis Starptautiskā Jaunā kino centra mākslas un kultūras producents (1994–1996), organizācijas Rīgai-800 projektu vadītājs, darbojies politikā un no mūzikas ļoti attālinājās. Faktiski, pēdējās Didža Apsīša kompozīcijas tapušas 1991. gadā, taču šoreiz ieklausīsimies kādā agrā jaunībā, tikai 20 gadu vecumā sacerētā dziesmā ar Māras Zālītes dzeju.

Iespējams, konservatorijas plašajos gaiteņos vai kādā lekcijā skaņradis bija iepazinies ar jauno dziedātāju Aiju Kukuli, kurai arī uzticēja atskaņot savu sacerējumu. Un tā – burvīgs, lirisks, pavasarīgs skaņdarbs ar Zālītes dzeju, kas 70. gadu nogalē nemaz tik bieži netika komponēta – izbaudiet dziesmas Šopavasar 1979. gadā tapušo ieskaņojumu Aijas Kukules un radio estrādes orķestra priekšnesumā.