Ērika Kamarūta balss nav sajaucama ne ar vienu citu, un tādēļ jo vairāk žēl, ka tik patīkamā tenora īpašnieks līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu nozuda no Latvijas mūzikas dzīves. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados koncerti ar Ērika Kamarūta piedalīšanos bija pilni klausītāju.

30 gadu ilgās skatuves karjeras laikā Kamarūts uzstājies skolu ballītēs, restorānos un klubos, deju vakaros, dziedājis arī armijā, ansambļos Selga, Sono, vokālajā ansamblī 4+4 un, protams, Latvijas radio korī, kur, ieraugot viņu tenoru rindā, dažam šķita jocīgi, ka populārais estrādes solists piedalās, piemēram, Mocarta rekviēma priekšnesumā. Tiesa, akadēmiskās muzikālās izglītības Kamarūtam nav, taču viņš strādāja laikos, kad vokālā skola estrādes dziedoņiem bija teju vai obligāta un Ērika balsi pilnveidot palīdzējusi, piemēram, Irēna Kalsone un  citi pedagogi. Ar radio kori Kamarūts pabijis daudzās pasaules valstīs, tāpat ceļots kopā ar ansambli Sono, kas vairākkārt uzstājies Maskavas centrālajā televīzijā, koncertējis pa plašo Padomju Savienību.

90. gadu sākumā, atbrīvots no darba Latvijas radio korī, Ēriks atmeta visam ar roku un ķērās pie praktiskiem darbiem. Nedziedāja vispār, ja nu pie eglītes vai ģimenes viesībās Daudz baltu dieniņu. Par laimi ieilgušo klusēšanu pirms dažiem gadiem pārtrauca Māras Krievkalnes jubilejas koncerts, sekoja priekšnesums festivālā Bildes, taču nu jau atkal Ērika pasakainā balss apklususi, bet par to jums atgādināšu šovakar, gaidot Sieviešu dienu 8. martā. Lai skan ievērojamā čehu komponista, diriģenta, orķestra vadītāja Ladislava Štaidla dziesma O, ledī no Karela Gota repertuāra 980. gada ieskaņojumā.