Reti kurš ansamblis precīzi var nosaukt savas dibināšanas precīzu datumu, taču Valdis Skujiņš par savu ansambli Credo to var – tikko pametis Jura Pavītola Līvus 1974. gada 4. oktobrī Skujiņš sapulcināja ģitāristu Aivaru Liepiņu, bundzinieku Ververu Bokumu un māsas Burkevicas, kas bija gatavas dziedāt, un tapa latviešu rokmūzikas leģenda – grupa Credo.

Valdim Skujiņam 23. augustā svinama pusapaļā, 65. jubileja. Patiesi, grūti noticēt, ka allaž darbīgais, enerģiskais mūziķis, basģitārists, grupas Credo dibinātājs un ilggadējs vadītājs pasaulē nācis tālajā 1951. gadā. Savas muzikālās gaitas Valdis uzsāka jau skolā, viņa klasesbiedrs Liepājas 6. vidusskolā bija vēlākais Credo bundzinieks Verners Bokums, bet mūzikas skolā Valdis mācījās kopā ar nākamo Credo taustiņinstrumentu speciālistu Aldi Langbaumu un dziedātāju Raivi Krūmu. Vakaros Skujiņš muzicēja grupā Senči, un, kad tā izjuka, puisis sapulcēja savus vienaudžus un tapa apvienotais 1. un 6. vidusskolas ansamblis, kurš spēlēja dejās abās skolās.

Liepājas roka fenomens tiek apjūsmots jau daudzus gadus, protams, šī ir jūras un ostas pilsēta, turklāt ar savu īpašu mūzikas vidusskolu, kurā profesionālās iemaņas ieguva daudzi dumpīgie gari. Valdis Skujiņš saka, ka Liepājā gan toreiz, gan tagad viss turējies uz dulliem cilvēkiem, sākot ar kādreizējo pilsētas kultūras nodaļas vadītāju un estrādes Pūt, vējiņi radītāju Rihardu Rubīnu, kurš par savu toreizējo iniciatīvu – celt brīvdabas estrādi - dabūja samaksāt 500 rubļu lielu soda naudu, tomēr cietumā viņu par laimi neviens neielika. Tikpat enerģisks un liels brīvdomātājs bija arī mūzikas vidusskolas direktors Valdis Vikmanis, kurš pretēji galvaspilsētas skolmeistariem ļāva saviem studentiem spēlēt krogos un restorānos un par to no skolas ārā neslēdza. Šādā gaisotnē arī jaunieši ar prieku paši būvēja savas pirmās ģitāras, klausījās ārzemju skaņuplates un veidoja savas pirmās grupas.

Taču Valdim Skujiņam drīz pēc vidusskolas bija jāiet armijā, kur viņš beidza pavāru skolu. Un kā pavāru konditoru pēc dienesta uz savu ansambli spēlēt basģitāru viņu uzaicināja Juris Pavītols. Kad Pavītols savus mūziķus padzina, 1974. gadā Valdis Skujiņš nodibijnāja Credo, kura veiksmes stāsts par spīti sastāva mainām turpinās arī šodien, pašlaik Gunta Veita vadībā un ne bez strīdiem, kuram īsti pieder nosaukums Credo.

Skujiņš, 1977. gadā absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolas tautas instrumentu orķestra vadītāja specialitātē, Credo vadītāja amatā sabija līdz 1992. gadam. Taču profesiju viņam bijis daudz – ne tikai basģitārists, bet arī smalkmaizīšu cepējs, zelta karšu pārdevējs, menedžeris, radio darbinieks, tūrisma speciālists! Arī deputāts, Liepājas domes Kultūras pārvaldes Pasākumu un reklāmas nodaļas vadītājs, koncertu un pasākumu rīkotājs, festivāla Liepājas dzintars vadītājs. Pēdējos gados Skujiņš atteicies no Credo slavas lauriem un mēģinājis sapulcēt ansambļa agrīno sastāvu mūziķus apvienībā Sērkociņu cehs.

Šāds nosaukums izraudzīts par godu ilggadējām grupas Credo mājām, kokapstrādes kombinātam Baltija, kas ražoja arī sērkociņus. Tos puiši čupām vien dāvināja arī komponistam Raimondam Paulam, ar kuru sadraudzējās 1978. gadā, kad sākās straujš augšupceļš uz mūsu popmūzikas Olimpa virsotni. Iepriekš un arī vēlāk ansambļa repertuārā pamatā bija pašu Credo mūziķu sacerētas dziesmas. Sevišķi pirmajos darbības gados daudz komponēja pats Valdis Skujiņš, kam nācās arī dziedāt, ne tikai spēlēt ģitāru. Un kaut ko no šī, agrīnā perioda, pagājušā gadsimta 70. gadu nogales tūdaļ dzirdēsiet. Tā būs jubilāra Valda Skujiņa kompozīcija Nebūtu slikti aizbraukt uz Ungāriju. Skaņdarbs visai atzinīgi esot novērtēts 1979. gada estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju pilsētas skatē Liepājā, kur Credo togad tika atzīti par labākajiem. Un šo augsti novērtēto Valda Skujiņa sacerējumu šovakar dzirdēsiet pirmoreiz.