Samērā nejauši kādā vecā preses izdevumā uzdūros mūziķa Bieranta Ķuņķa vārdam. Izrādās, viņš bijis viens no tagad slavenajām Liepājas muzikālo tradīciju pamatlicējiem, aktīvs mūzikas dzīves darbinieks starp abiem pasaules kariem.

Viņš pasaulē nācis 1877. gada 12. jūlijā, tātad pieminams 140 jubilejā, un savas muzikālās gaitas sācis kā čellists, bijis Liepājas cietokšņa artilērijas orķestra kapelmeistars un gadsimta sākumā čella spēli studējis Sanktpēterburgas konservatorijā. Studiju laikā viņš cieši sadraudzējies ar komponistiem Emili Melngaili, Jāzepu Vītolu, Teodoru Reiteru un citiem pazīstamiem mūzikas darbiniekiem.

Tieši Bierants jeb Bernhards Ķuņķis 1919. gadā kļuva par pirmo Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītāju, taču viņa nozīmīgākais devums saistīts ar Liepāju, kur gan neilgi pirms 1. pasaules kara un vēlāk – no 1923. līdz 1944. gadam Ķuņķis bija Liepājas operas diriģents un kormeistars. Viņa vadībā iestudētas vairāk nekā 40 operu un operešu, tāpat viņš noorganizējis un 15 gadus vadījis vīru kori Dziedonis, aranžējis kora dziesmas un muzikālus uzvedumus.

2. pasaules karā bēgļu gaitās nonācis Vācijā viņš tur nodibināja latviešu operu, vadīja Daugavas vanagu vīru kori, sieviešu dubultkvartetu, strādāja par mūzikas skolotāju latviešu ģimnāzijā, un sava laipnā un piemīlīgā rakstura dēļ mūziķis bija visu iemīļots. Līdz pat mūža novakaram Bierants Ķuņķis pildīja Oldenburgas latviešu draudzes ērģelnieka pienākumus, un ražīgā mūziķa dzīvesceļš noslēdzās 1971. gada 1. janvārī. Šo mūzikas vēstures ainiņu gan man nākas ilustrēt ar nevis ar paša Ķuņķa priekšnesumu, bet gan skaņdarbu no viņa ražīgākajiem gadiem Liepājā. Pie mikrofona būs liepājniece, vijolniece un dziedātāja Rita Trence, lai atskaņotu Mēnesnīcas valsi, 20. un 30. gados populārā amerikāņu komponista Leva Pollaka dziesmu nošu izdevēja Arveda Andersona tulkojumā 1992. gada ieskaņojumā.