Šovakar stāsts par vēl kādu jubilāru: dziedoņa un pedagoga Eduarda Miķelsona vārds un darbi pagaisuši no ļaužu atmiņas, un neviens šogad nepieminēja mākslinieka 120. jubileju. Savulaik recenzijā par Miķelsonu bija lasāmi ļoti atzinīgi vārdi pēc viņa solokoncerta: „Eduarda Miķelsona balss materiāls nav apjoma zinā no visplašākajiem, totiesu no dabas tam dots skaists, vīrišķīgs tembrs, spēks un skanīgums, līdz pat augšējam reģistram,” un tieši Miķelsons bija pirmais, kas Bellaccord Electro skaņuplatēs iedziedāja latviešu tautasdziesmas.

1896. gada 24. aprīlī dzimušais Eduards Miķelsons bija viens no tiem latviešu operdziedātājiem, kas līdzdarbojās latviešu operas tapšanā. No 1921. līdz 1941. gadam viņš bija Nacionālās Operas solists. Miķelsona repertuārā bija ap 100 lomu, no kurām izcilākās bija Daumants Alfrēda Kalniņa Baņutā, Pimens Musorgska Borisā Godunovā, Dzirnavnieks Dargomižska Nārā un citas. Kad Nacionālā Operā sāka iestudēt operetes, Miķelsons bija biežs dalībnieks šajās izrādēs.

1935. gadā dziedātājs sāka strādāt par pedagogu Latvijas konservatorijā un palika mācības spēks līdz pensionēšanās laikam 1965. gadā, iegūdams docenta un LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieka titulus. Viņš bijis arī režisors operā, un ievērojamā dziedoņa dzīves gaitas noslēdzās 1969. gada 5. jūnijā. Latvijas radio fonotēkā gan ir vien daži Eduarda Miķelsona balss ieraksti – Bellacord skaņuplašu kopijas, savulaik platēs iemūžinātas arī čigānu romances un krievu tautasdziesmas, kā arī operu ārijas. Bet Ziemassvētku izskaņai izraudzījos ievērojamā baritona ieskaņoto korāli Pie rokas ņem un vadi – tātad skan jubilāra, dziedoņa Eduarda Miķelsona balss.