Šovakar jums atkal dziedās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā iemīļotais operdziedonis  Arturs Priednieks-Kavara. Viņš dzimis 1901. gada 29. jūnijā. 20. un 30. gados viņš dziedāja tenora lomas Berlīnes valsts operā un Rīgā Nacionālajā operā. Tāpat tenors sniedza daudz solokoncertu, pēc kuriem kritiķis reiz rakstīja, ka mākslinieks nav rēķinājies ar savu popularitāti un sarīkojis koncertu pārāk šaurās telpās.

Savukārt 1934. gadā Latviju pāršalca mūzikas mīļotājus satraukusi ziņa, ka Priednieks-Kavara domā kļūt par lauksaimnieku, jo iegādājies lielu lauku māju ar plašu zemes gabalu, 140 pūrvietām Valmieras apkaimes Dikļu pagastā. Klausītājiem par laimi, laukos dziedonis pavadīja tikai vasaras.

30. gados Priednieka-Kavaras balss skanēja ne tikai Eiropas operteātros, 1936. gadā tika sarīkota latviešu tenora pirmā turneja pa Amerikas Savienotajām valstīm. Varbūt arī tāpēc, tur nonācis jau bēgļu gaitās, pēc 2. pasaules kara, Amerikā Priednieks-Kavara turpināja tikpat sekmīgi darboties kā uz koncertskatuves tā pildot dziedāšanas pedagoga pienākumus. Līdz pensijas gadiem bija dziedāšanas profesors Gustava Ādolfa koledžā Minesotā ar līgumu uz visu mūžu. 1961. gadā Amerikas vokālās pedagoģijas institūts viņam piešķīris goda biedra titulu par izciliem nopelniem vokālās pedagoģijas darbā.

Savos koncertos tenors atskaņoja izcilāko latviešu skaņražu solodziesmas, savā koledžā viņš vadīja operu izrāžu iestudējumus. Un koncertēt mākslinieks atsāka tūdaļ pēc aizbraukšanas no Latvijas – Vācijā, Rāvensburgā, kur netālu no latviešu bēgļu apmetnes Eslingenā, bija apmetušies vairāki mūsu dziedoņi, bet drīz vien - 1947. gada nogalē radās iespēja pārcelties uz Ameriku.

Pensijas gadus Priednieks-Kavara aizvadīja Floridā, kur piedalījās latviešu sabiedriskajā darbā, vadīja arī latviešu kori. Viņš miris 1979. gada 9. aprīlī Sanktpēterburgā, ASV, nepilnu 78 gadu vecumā. Tas īsumā par lielisko tenoru Artūru Priednieku-Kavaru, kura balss burvība iemūžināta apmēram 50 Bellacord skaņuplatēs, izpildot ne vienu vien operāriju, tostarp no Bizē Karmenas un Vāgnera Loengrīna, kā arī vieglāka satura populāras dziesmiņas. Lūk, viena no tām – dramatiski eksaltētā Ļauj tevi mūžam mīlēt.