Līksmas un liriskas dziesmas latviešu  estrādes mūzikas dārgumu plauktam pievienojis komponists un pianists Edmunds Goldšteins, kura 90. jubileja atzīmējama 19. septembrī. Sācis skoloties kā akadēmiskā stila pianists, šis liepājnieks 2. pasaules kara gados nejauši tika pie prāvas vācu šlāgeru nošu kaudzes, kuru sākumā lietoja krāsns kurināšanai. Taču reiz uzlika vienas notis uz klavierēm, ķērās pie spēlēšanas un bija pārsteigts par nedzirdētajām harmonijām un aizraujošajām melodijām. Kopš tā laika salona un populārā mūzika Goldšteina dzīvē ienāca uz palikšanu, un vēl viens liktenīgs pagrieziena punkts bija filma Saules ielejas serenāde ar Glena Milleras orķestri. Pēckara gados pianists bija čakls restorānu mūziķis un arī viens no dalībniekiem Ivara Mazura izveidotajā džeza ansamblī Six.

1927. gada 19. septembrī dzimušais Edmunds agri iemīļoja mūziku, ķērās pie klavierspēles un jau 12 gadu vecumā devās uz Rīgu, kur, pateicoties neparastajam talantam, tika uzņemts konservatorijā, lai skolotos par pianistu. Taču minētā tikšanās ar šlāgermūziku, vēlāk džezu, izmanīja Goldšteina sākotnējo ceļu mūzikā, viņš kļuva par aktīvi koncertējošu restorānu pianistu, aizrāvās ar improvizāciju un nolēma doties kompozīcijas virzienā. 1948. gadā Edmunds atgriezās konservatorijā lai studētu kompozīciju, ko studēja Ādolfa Skultes vadībā.

Pēc studiju beigšanas Goldšteins kļuva par pianistu Leļļu teātrī, tad daudzus gadus klavieres spēlēja Latvijas TV un radio simfoniskajā orķestrī, protams, komponēja akadēmiskā žanra skaņdarbus, taču tā bija tikai daļa no viņa nodarbēm. Jau 50. gadu vidū jaunais komponists sāka sacerēt estrādiskas ievirzes dziesmas toreizējam padomju dziesmu ansamblim, kas tika izveidots radio no Latvijas radio kora solistiem. Tam kā solisti tika pieaicināti ievērojami dziedoņi, un droši vien skaņradis šo darbošanos uztvēra samērā nenopietni. Tāpat kā savu rosību pie Komponistu savienības izveidotajā estrādes sekcijā, kam bija jāgādā par estrādes žanra repertuāra paplašināšanu. 60. gadu sākumā Goldšteins rosījies arī pie Rīgas džeza kluba dibināšanas, sēdēja konkursu žūrijās, vērtēdams populārā žanra un džeza mūziķu kvalitāti un programmas.

Komponists pats stāstīja, ka estrādes dziesmu sacerēšanu viņš uztvēra kā izaicinājumu, kad milzu popularitāti ieguva Raimonds Pauls. Un Goldšteins nolēma pierādīt, ka viņš, komponists ar diplomu, var sacerēt ne sliktākas 3 minūšu dziesmiņas. Par lieliem grāvējiem kļuva Goldšteina Dziesma zemei, Baltās madaras, Deviņvīru spēks un citas dziesmiņas, kas bija krāsainas un izjūtām bagātas.

60. gadu beigās, kad Latvijā saradās pašdarbības estrādes ansambļi, par to vadītājiem kļuva profesionāli komponisti, arī Goldšteinu uzaicināja veikt šo misiju. Viņš kļuva par vadītāju Ventspils dzelzceļnieku kluba ansamblī, kas spēlēja dejas. Soliste tur bija Nija Bergmane, kas dziedot redzama filmā Mans draugs, nenopietns cilvēks, taču sākumā Goldšteina noteikums esot bijis – lai mūziķi iemācās pazīt notis. Iemācījās gan, gadu strādāja, izveidoja arī sieviešu vokālo ansambli un ventspilniekus parādīja pat televīzijā. Vēl vienu ansambli Goldšteins vadījis Sarkandaugavas trako mājā, kur muzicēja arī darbinieku bērni un vietējie čaļi. Veicās tik labi, ka tapa vesels uzvedums kopā ar režisoru Arvīdu Cepurīti, un tieši tam tapusi populārā dziesma Ripo tvaika bānītis.

Par saviem dziedātājiem Edmunds Goldšteins savulaik dēvēja Māru Krievkalni, Andreju Lihtenbergu un Zigfrīdu Račiņu, kuri bijuši čaklākie šī skaņraža dziesmu iemūžinātāji. Viņa dziesmas dziedāja arī Edgars Zveja, Valentīna Butāne, Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs, sacerēta arī džeziskas ievirzes instrumentālā mūzika, kopš apmēram 50 dziesmu, kas tapušas līdz pagājušā gadsimta 70. gadu beigām. Sacerēta mūzika 30 teātra izrādēm un raidlugām. Daudz nopietna darba tika ieguldīts kordziesmās, 3 simfonijās un simfoniskajā svītā Mērdzenes danči. Sacerēta mūzika 30 teātra izrādēm un raidlugām.1972. gadā tapusi opera-oratorija Iedēstiet rozes zemē nolādētā, un komponists Edmunds Goldšteins 1976. gadā esot sacerējis pat rokoperu.

Skaņradis izcēlās ar trāpīgu humoru un atskabargainu raksturu, bija lielisks stāstnieks un divus gadus pirms savas aiziešanas mūžībā 2008. gada 6. oktobrī pabeidza rakstīt savus memuārus.

Starp citu, vēl viena viņa mīlestība bija fotografēšana, bieži tapuši arī kolēģu portreti, bet savos skaņdarbos Edmunds Goldšteins prata fiksēt laikmetu. Tas noticis arī šajā 1969. gadā iemūžinātajā džeza apgarotajā dziesmā Aiz tava loga. Pieminot skaņradi 90. jubilejā to šovakar dzirdēsiet Margaritas Vilcānes un Latvijas radio un TV estrādes orķestra priekšnesumā.