„Vecas bikses laukā ārdu/ ilgojos es labu vārdu,” šīs ir Pētera Zirnīša sacerētas dzejas rindas, un šogad, 27. jūlijā aprit 15 gadi kopš dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Pētera Zirnīša aiziešanas mūžībā. Interesanti, ka aktrises Mildas Puķes ģimenē 1944. gada 28. novembrī dzimušais jauneklis savulaik absolvējis Ļeņingradas universitātes Psiholoģijas fakultāti, pēc tam strādādams laikraksta Literatūra un Māksla redakcijā.

Populārajā mūzikā dzejnieka Pētera Zirnīša vārds visciešāk saistīts ar komponista Ulda Stabulnieka dziesmām – par viņu pirmo kopdarbu kļuva dziesmiņas jeb songi, kas tika sacerētas Valmieras teātra izrādei Aug buciņš, lauž radziņus Edmunda Freiberga režijā 1972. gadā.

Zirnītis ar Stabulnieku iepazinušies 60. gadu nogalē kādā vakarā, kad jaukā kompānijā sēdējuši pie radio, lai noklausītos Ulda Stabulnieka dziesmas Tu gribēji, lai dāvāju tev rozes ieraksta atskaņojumu. Tolaik Stabulnieks bija jau piedzimis kā komponists, savukārt  Pētera Zirnīša pirmais dzejolis Cilvēks Visuma tālēs bija publicēts jau 1961. gadā.

Dzejnieka pirmais krājums dienasgaismu ieraudzīja 1969. gadā, tā nosaukums ...laineri paceļas gaisā gan ir tāls no tām tēmām, kādas Zirnītis izmantoja, sacerēdams dzeju Stabulnieka dziesmām. Pirmajai sadarbībai izrādē Aug buciņš, aug radziņus, no kuras populāras kļuva Dziesmiņa par jokiem un dziesmiņa par buciņu, drīz vien sekoja kopīgi radītās dziesmas Dailes teātra studijas audzēkņu diploma izrādei Orfejs. Tur skanēja Romance, Balāde par klaunu, Pērkons nāk, arī stilizētais Sapņu tango, kas šogad skan arī muzikālajā izrādē Muļķe sirds. Turpmākajos gados ar Pētera Zirnīša dzeju Stabulnieks sacerējis tādas joprojām iemīļotas dziesmas kā Margarita, Rīgas vārti, Bastejkalna valsi, Nedrīkst sasteigt un, protams, Par nesatikšanos. Šajās melodijās daudz dažādu spilgtu tēlu, mājo sapņi un romantika, valda arī ironija un dzīvesprieks.

Dzejnieks Pētera Zirnīša dzīves laikā izdoti 7 viņa dzeju krājumi. Pēc redaktora darba žurnālā Karogs, Zirnītis 1992. gadā nodibināja apgādu Nordik, kuru vadīja līdz sava mūža noslēgumam 2001. gada 27. jūlijā. Ilgus gadus Pētera un viņa dzīvesbiedres, mākslinieces Anitas Jansone-Zirnītes gaitas saistītas ar Burtniekiem, kur liels darbs ieguldīts vietējo kultūras procesu veicināšanā. Izdota arī Pētera Zirnīša grāmata bērnu grāmatu sērijā par Ķūķi un viņa draugiem – Ķūķis stāsta jeb Teikas par Burtnieku, un tieši šāds nosaukums – Burtnieks - būs dziesmai, ko tūdaļ dzirdēsiet. To Uldis Stabulnieks radio ieskaņojis 1993. gadā, atkal dziedādams savā rāmajā, nosvērtajā balsī, un apcerīga un stāstoša būs arī Pētera Zirnīša dzeja. Šo melodiju kā atceri dzejnieka nāves 15. gadadienai šovakar dzirdēsiet pirmoreiz.