Dažreiz ir interesanti palūkoties atpakaļ pagātnē, kā jaunībā izskatījās tagad slaveni dziedoņi, un tā es uzgāju kādu ļoti agrīnu populārā tenora Žorža Siksnas balss ieskaņojumu 70. gadiem raksturīgā disko stilā.

Savu muzikālo karjeru Žoržs Siksna sācis 8 gadu vecumā ar klarnetes mācīšanos mūzikas skolā. Zemgalietis Siksna sevišķi slavē savu Jelgavas mūzikas vidusskolas laika skolotāju Jūliju Grūtupu, un Jelgavā 17 gadu vecumā viņš arī sācis dziedāt Jelgavas orķestrī Gamma. Tur arī Žoržs arī saprata, ka dziedāšana viņam padodas labāk nekā klarnetes spēle, ko gan atmetis nav līdz šai dienai. Dziedāšanu mācīties Siksna brauca uz Rīgu, pie slavenā tenora Leonīda Zahodņika, kas savulaik studējis Itālijā. Tieši Zahodņiks piespieda Žoržu dziedāt arī nopietno repertuāru - neapolitāņu ārijas, kas noderēja vēlāk, Muzikālā teātra karjeras laikā. Iespējams, ar Zahodņika ieteikumu 1979. gadā Žoržs Siksna kļuva par Latvijas Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra solistu, šai darbā aizvadīdams desmit gadus.

Pirmajā darba gadā Siksna vēl tikai mācījās rīkoties ar savu lielisko balsi, kas tā pa īstam uzplauka tikai 80. gadu vidū. Vēl nesen dziedātājs atzinās, ka nav īsti apmierināts ar dažiem agrīnajiem ierakstiem, tostarp, slaveno Muļķa sirdi, un, kas zina, ko viņš domā par šo dziesmu. Tā būs savulaik ļoti iecienītā padomju komponista un dziedātāja Jevgeņija Martinova sacerēta melodija Vērmeļu rūgtums, kuru disko stilā aranžējis Ivars Vīgners. Arī tāpēc  tā tika parādīta 1979. gada Vecgada Televīzijas svētku koncertā, un nopietnajam Žoržam aiz muguras ierakstā dejoja Radio sieviešu vokālā ansambļa meitenes. To jums atliks tagad iztēloties, dzirdot Vērmeļu rūgtumu Ziedoņa Purva atdzejojumā.