4. janvārī pieminam skaņu režisoru un mūziķi Jāni Blūmu viņa 80. jubilejā. Vairumam atmiņā viņš palicis kā profesionāls Televīzijas skaņu režisors un ansambļa Menuets darbaudzinātājs - vienmēr smaidīgs, vienmēr enerģisks, ļoti sabiedrisks cilvēks. Kompānijās Blūms ar prieku rāva vaļā vecos labos latviešu šlāgerus un ziņģes, un, šķiet, mācēja visu – sienu pļaut, radio aparātus labot, oboju un akordeonu spēlēt, turklāt bija lielisks fotogrāfs un pulksteņmeistars.

Jānis Blūms dzimis 1936. gada 4. janvārī Alūksnes rajona Ziemeru ciemā zemnieku ģimenē, Melderkalnu mājas Vaidavas upes krastā. Blūmu ģimenes galva Reinholds labi spēlējis vijoli, arī klavieres, bērni dziedājuši. Kad Jānim palika 4 gadi, tēvs teicis – pietiek klausīties, nāc pie klavierēm, spēlēsim kopā! Vēlāk Blūms ticis pie obojas, kad Alūksnes mūzikas skolas direktors izveidojis simfonisko orķestri, kurā pietrūka tieši šī instrumenta mūziķa. Muzicēt padevās tik labi, ka jauneklis devās uz Rīgu, iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Tur pamācījās tikai pāris gadus, un drīz vien, 1953. gadā  jau kļuva par augstskolas – konservatorijas studentu. Studiju laikā Jānis spēlējis oboju Rīgas cirka orķestrī, reiz pat veiksmīgi aizstājis diriģentu. Taču obojists no Blūma neiznāca, jo aizrāvās ar skaņu režiju – 1963. gadā viņš sāka strādāt Latvijas Televīzijā, kur skaņu režisora amatā aizvadīja 20 gadus.

Tieši Televīzijā Blūms ieraudzīja un izdzirdēja Menueta puišus, kad viņi piedalījās konkursā „Ko tu proti” un sākās pieredzējušā obojista un Jūrmalas jauniešu kopīgais ceļš. Blūms kļuva par Menueta vadītāju, skoloja mūziķus, meklēja jaunus dalībniekus, rūpējās par repertuāru un uzstāšanās iespējām, veidoja aranžējumus dziesmām un rāja par šķību dziedāšanu vai spēlēšanu. Stāsta, ka Blūms bijis īsts perfekcionists, licis slīpēt katru takti līdz ideālam, tāpat gājis arī ierakstos, kad viņš lūdzis atkārtot atkal un atkal sacīdams – „Nu, nākamais būs zelta variants!” Par Jāņa Blūma sievu kļuva Sarmīte Roesa, kurai bija otrs vārds – Ruta. Viņa jaunībā dziedāja meiteņu ansamblī RRR klubā, arī dāmu kvartetā Meteora klubā, vienā no šīm vietām Blūms šo skaisto gaišmati nolūkoja. Sarmīte dziedājusi arī duetus ar Paulu Butkēviču, viņa strādāja par skaņu operatori Latvijas Radio, un šad tad Jānis Blūms kā skaņu režisors darbojies arī Latvijas Radio. Diemžēl pēc smagas slimības Sarmīte Blūma 1986. gadā šķīrās no dzīves, drīz pēc viņas mūžībā devās arī Jānis Blūms, un viņa nāves apstākļi 1986. gada 7. martā tā arī palikuši līdz galam nenoskaidroti. Dziesmas, kurās savu sirdi un dvēseli ieguldīja Jānis Blūms, joprojām ir grupas Menuets repertuārā, tās izdotas diskos, skandētas koncertos, taču pieminot šī mūziķa 80. jubileju klausīsimies kādu Blūma skaņu režijā tapušu skaņdarbu, ko izpildīs sieviešu koris Delta. 1975. gadā Radio Jāņa Blūma vadībā kopā ar instrumentālo ansambli, kas varbūt bijis Menuets, iemūžināta zviedru tautasdziesmas Vermlande apdare.