Vēl pirms pieciem gadiem Latvija bija piepildīta ar dziedošā aktiera Harija Spanovska dažādajiem veidoliem – te radio skanēja viņa zemā, sulīgā balss, te kāds reklāmas teksts, labā atmiņā arī Hameleonu rotaļu dublāža, nemaz jau nerunājot par teātra pasauli – Dailes teātrī līdz pēdējai stundiņai Harijam darba netrūka. Jā, ļoti skumji, ka no šīs pasaules Harijs tika aizsaukt pašā spēku briedumā, vien 55 gadu vecumā, un 28. februārī viņam būtu tikai apaļi 60.

Harijs pats savulaik sacīja, ka jaunībā gribējis kļūt par Operetes teātra solistu, taču liktenis nebija lēmis. Tikmēr viņa mamma, Operes primadonna Inta Spanovska ļoti nevēlējās, ka dēls kļūst par aktieri vai dziedātāju. Taču, ja sākot savu aktiera karjeru, Harijs bija slavenās Intas Spanovskas dēls, tad vēlāk situācija apgriezās kājām gaisā – Intas kundze bija slavenā Harija Spanovska mamma, un viņu saikne bijusi ļoti cieša no sākuma līdz beigām.

Mūzika 1958. gada 28. februārī dzimušo Hariju Spanovski pavadīja no pirmās līdz pēdējais stundiņai, un mammas darbs Operetes teātrī viņu padarīja par ļoti patstāvīgu zēnu, turklāt tēvs ģimenei pameta, kad Harijam bija tikai 4 gadi. Mājās puisēna ikdienu papildināja mammas vokālās nodarbības, viņš zināja no galvas Intas repertuāru. 8 gadu vecumā Harijs jau kāpa uz Operetes teātra skatuves, piedalījās izrādēs Dzintarkrasta puiši un Cirka princese. Savulaik mācījies Juridiskajā fakultātē, Harijs pēc 2. kursa studijas pameta, jo bija izlēmis kļūt par aktieri. Un pie šī darba viņš arī palika, protams, papildus tika likts lietā izcilais muzikālais talants, taču Spanovskis ne gleznoja, ne dzejoja, ne arī komponēja pats.

Taču aktiera ceļš uz skatuves neizvērtās tik rožains kā cerēts, varētu teikt, ka Harijs lielāku slavu baudīja kā Dailes teātra dziedošo aktieru ansambļa Mīlas metronoms dalībnieks, kad braukāja pa Latvijas malu malām ar dziesmu programmām. To, ka Spanovskis spēj lieliski tēlot, režisori atklāja pagājušā gadsimta astoņdesmito nogalē, kad arī sākās lomu birums un popularitātes vilnis, kas noslēdzās ar Spēlmaņu nakts balvu jau Harija aiziešanas gadā. Krietns ir arī kinolomu skaits, bet aktieris pats saskaitīja, ka kā dziedātājs viņš piedalījies 14 albumos, kuru vidū, protams, nozīmīgākie bija Raimonda Paula dziesmu ieskaņojumi. Vispirms kopā ar Jāni Paukštello, tad solo, sākot ar 1999. gadā klajā nākušajām Čaka ielas dziesmām. Un tādu pielūgsmi kā koncertos, šķiet, Harijs teātra izrādēs tomēr nepiedzīvoja, tikmēr skaļu popularitāti aktierim sagādāja teksta lasīšana seriālā Hameleonu rotaļas. Ar dziesmu Tā ir dzīve 2001. gadā Spanovskis plūca laurus LNT Mūzikas video sacensībā, priecādamies, ka viņam uzgavilē uz pusi jaunāki ļaudis.

Komponists Raimonds Pauls, Spanovskim vēl dzīvam esot, teicis ka vokālajā ziņā Harijs ir viens no spēcīgākajiem dziedošajiem aktieriem. Un ka viņam piemīt tas, ko nevar iemācīties nevienā mūzikas skolā, nevienā institūtā. Tas, ko Dievs viņam devis, proti - šarms, kas nāk no cilvēka un visus paņem savā varā. Kad Spanovskis parādījās uz skatuves, viss notika, jebkurš koncerts bija izdevies! Protams, Harijs dziedāja arī Dailes teātra izrādēs Grāfs Monte Kristo, Uz Tobāgo un citās, teātrī tika iestudētas viņa koncertprogrammas, bet šovakar 2013. gada 16. novembrī mūžībā aizgājušo iemīļoto skatuves mākslinieku 60. jubilejā pieminēsim ar Aleksandra Kublinska sacerējumu Cilvēks aiz borta ar Astrīdas Tabūnes vārdiem, ko Harijs ieskaņoja, kad 2003. gadā klajā nāca Kublinska dziesmu izlase.