Laikam slavenākā dziesma ar Olgas Lisovskas dzeju ir Imanta Kalniņa sacerētā „Mežā”, ko ar lieliem panākumiem 1987. gadā skandēja grupa „Turaidas Roze”, iegūstot 3. vietu „Mikrofona” aptaujā. Kāds varbūt atceras Aleksandra Kublinska dziesmas „Tver dienu” un „Vadātājs”, citam pie sirds gāja Jāņa Griķa „Naktsdomas” vai Jāņa Sildega „Sarkana debessmala”. Jā, Lisovskas dzeja bijusi skaņražu iemīļota, to skaņās tvēruši arī Romualds Kalsons, Boriss Rezņiks, Lolita Vambute, dziedātājs Jānis Sproģis, par kura komponista dotībām daudzi nemaz nezina.

Olgas Lisovskas dzimšanas diena ir 4. augusts, šogad pieminam viņu 90. jubilejā, un dzejnieces dzīves gaitas sākušās Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos laukstrādnieku ģimenē. Viņa mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literāros kursus Maskavā. Pirmais Lisovskas dzejolis „Vecmāmuļas pavasaris” publicēts laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1950. gadā. Kad 1959. gada janvāra sākumā veikalos parādījās Olgas Lisovskas pirmā dzeju grāmatiņa „Priede kalnā”, šis bija liels notikums ne tikai autorei, bet tā laika radošajai jaunatnei, kas ar autori tikās jauno mākslinieku klubā „Būsim pazīstami!”

Arī Lisovskas profesionālās gaitas bija saistītas ar viņas literāro darbību – viņa strādājusi par dzejas nodaļas redaktori laikrakstā „Literatūra un Māksla”, par scenāriju kolēģijas redaktori Rīgas kinostudijā, par dzejas nodaļas redaktori žurnālā „Karogs”, bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Olga Lisovska pievērsusies arī prozas rakstīšanai, bija dzejoļu krājumu un izlašu autore atdzejoja no krievu un angļu valodas, piemēram, Mārtiņa Brauna sacerētajos blūzos pagājušā gadsimta 70. gadu nogalē Lengstona Hjūza vārsmas ieskanējās tieši Lisovskas atdzejojumā. Daudzos viņas dzejoļos jūtama saikne ar tautasdziesmu, tautas pagātni, šīs vārsmas ir siltas un sirsnīgas, bez kliedzošas oriģinalitātes, un, protams, muzikālas, ja jau tik daudz komponētas.

Pieminot dzejnieces 90. jubileju, lai skan, iespējams, viens no pirmajiem viņas dzejas pārlikumiem mūzikā – Ģederta Ramana dziesma „Rīgas dārzos liepas zied” Edgara Zvejas un Egila Švarca vadītās simfodžeza orķestra priekšnesumā 1963. gada ierakstā