Par rakstnieka Gunāra Priedes 90. jubileju, kas atzīmējama 17. martā, iespējams runāt arī visai muzikālā sakarā – pateicoties Priedes lugai Trīspadsmitā, latviešu mūzikas zelta fondu papildinājušas slavenās Imanta Kalniņa dziesmas, komponētas lugas ekranizācijai Elpojiet dziļi. Taču patiesībā šie Māra Čaklā dzejoļi, kurus izmantoja Kalniņš, sacerēti jau gadu iepriekš, kad lugu Trīspadsmitā iestudēja Valsts Jaunatnes teātrī ar Ģederta Ramana dziesmām ar šiem pašiem vārdiem.

Starp citu, nosaukums Trīspadsmitā nozīmē vien to, ka tā bija pēc skaita 13. Priedes luga – jaunais arhitekts, debitēdams uz latviešu teātra skatuves 1955. gadā ar lugu Jaunākā brāļa vasara, sāka jaunu laikmetu mūsu dramaturģijā un sarakstīja vairāk nekā 50 lugu. Starp citu, varu palepoties, ka mans uzvārds – Mazvērsītis, iemūžināts vienā no Priedes lugām. Šis darbs Tētis un māmiņa jeb Niklāva Rimšas noslēpums vēstīja par skolu Zemgalē, un viens no galvenajiem varoņiem bija skolotājs Saulvedis Mazvērsītis, ieguvis savu uzvārdu un varbūt arī ideālistisko raksturu par godu manam vectētiņam, Eduardam Mazvērsītim, Jaunauces pamatskolas direktoram, kas bija labos draugos ar Gunāru Priedi. 

Dramaturgs dzimis 1928. gada 17. martā Rīgā, 1953. gadā beidzis Latvijas universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu, strādājis par arhitektūras un celtniecības pasniedzēju, vēlāk darbojies arī dažādu radošu organizāciju administrācijā, taču līdz ar pirmās lugas panākumiem būtībā bija pilnas slodzes rakstnieks. Lugai Jaunākā brāļa vasara drīz vien sekoja nākamās: Lai arī rudens, Normunda meitene, Vikas pirmā balle, Pozitīvais tēls, Udmurtijas vijolīte, Pa valzivju ceļu, Otīlija un viņas bērnubērni, Zilā, Aivaru gaidot un daudzas citas. Iedvesmu rakstnieks smēlās no dzīvē pieredzētā, viņa varoņi likās noskatīti tepat, bija kā īsti, blakus dzīvojoši cilvēki, un Priedes veikums apkopots viņa Kopotajos rakstos. Šovakar pieskaršos tikai šai vienai lugai Trīspadsmitā, pēc kuras tapa leģendārā filma Elpojiet dziļi ar paša Priedes scenāriju, un šī filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Lugas pirmizrāde notika 1966. gadā Jaunatnes teātrī, Ģederta Ramana dziesmas tapa ar Māra Čaklā dzeju, un lugā skanēja arī dziesma Ar plostu pa Gauju, kuras teksts netika izmantots filmai. Māris Čaklais stāstījis, ka Dziesmiņa par Napoleonu jeb Dziesma par alvas zaldātiņiem bijusi kopdarbs ar Priedi, jo tieši dramaturgam radusies ideja dziesmai ar refrēnā skanošiem padomju ideologa Iļjas Ērenburga vārdiem par Napoleonu un kaķēnu. Taču, kad tapa filma Elpojiet dziļi, konkursa kārtībā par komponistu tika izraudzīts Imants Kalniņš. Viņš no jauna skaņās tvēra Māra Čaklā dzejoļus no lugas Trīspadsmitā, tika pievienotas arī Kalniņa dziesmas Es esmu bagāts un Cik viens mēs par otru zinām. Arī pateicoties šīm dziesmām, kuras tālāk turpina nest grupa Menuets, filmai Elpojiet dziļi, un, protams, Latvijas teātriem, turpina dzīvot dramaturgs Gunārs Priede, kura mūža gājums noslēdzās 2000. gada 22. decembrī – viņš pats zvanījis ātrajai palīdzībai, taču, kad tā ieradās, ārstiem neviens vairs nav atvēris durvis. Atskatoties uz tām mūžīgajām vērtībām, par kurām savās lugās mums atgādināja Gunārs Priede, pieminot viņu 90. jubilejā lai skan 1967. gadā ieskaņotā Dziesma par alvas zaldātiņiem no filmas Elpojiet dziļi dziedošā aktiera Paula Butkēviča balsī.