Sižets šovakar veltīts izcilajam latviešu dziesminiekam Alfrēdam Vinteram. Ja Latvijas valsts nākamgad svinēs savi simtgadi, tad Vinters ir par 10 gadiem vecāks – dzimis 1908. gadā. Starp citu, pirmo latvisko šlāgeru autors ir gājis ievērojamā skaņuplašu rūpnieka Helmāra Rudzīša pēdās, un, ja ne izveidojis plašu fabriku, tad vismaz nodibinājis pats savu izdevniecību.

Tas notika 1951. gadā, un savu lolojumu Alfrēds Vinters nosauca par Melvaton. Tolaik Stokholmā, Zviedrijā, kur Vinters nonāca, devis bēgļu gaitās 2. pasaules kara izskaņā, jau darbojās apvienība Trīs Vinteri, kuru ieskaņojumi kļuva par pirmo plati jaunajā izdevniecībā Melvaton. Tās apgādā klajā nāca ne tikai Vintera mūzika, bet arī – Padomju Latvijā tapuši ieskaņojumi, tiesības uz kuriem Vinters ieguva apmaiņā pret iespēju uzstāties Rīgā. Pēc ilgākas sarakstes Alfrēds Vinters tika pagodināts ar vairākiem koncertiem kopā ar Rīgas Estrādes Orķestri Filharmonijas Lielajā zālē – tagadējā Lielajā Ģildē, tie notika 1960. gada oktobrī. Mūziķis tika aplaimots ar iespēju nedziedāt jelkādus padomju sacerējumus, tos izpildīja REO solisti, taču Vinters bija parūpējies par dziesmotu cildinājumu Latvijas galvaspilsētai, ko pēc brīža dzirdēsiet. 

Alfrēds Vinters Latvijā ieradās arī 1961., 1962. un 1963. gadā, tikmēr viņa izdevniecības Melvaton skaņuplašu kataloga ierakstos parādījās samērā daudz jaundarinātu latviešu estrādes dziesmu -  pat Zigfrīda Račiņa dziedātā Paula Mežrozīte, kā arī Valentīnas Butānes, Edgara Zvejas, Laimas Andersones, REO ieskaņojumi. Taču, kad 1962. gadā Kultūras ministra amatā stājas Vladimirs Kaupužs, Vinters saņēma aizliegumu uz 4 gadiem iebraukt dzimtenē. Koncerti mūsu šlāgermūzikas pamatlicējam tā arī nekad vairs nenotika, taču viņa mūzika dzīvo. Bet šovakar Alfrēda Vintera reveranss 1960. gada koncertos – Dziesmotā Rīga paša dziesminieka neatkārtojamajā izpildījumā kopā ar Rīgas estrādes orķestri.