ASV dzimušā un uzaugušā mūziķa un skaņu režisora Gata Gaujenieka pirmais mūzikas instruments bija klavieres, vēlāk apgūta ģitāra un par mūža mīlestību kļuva tieši basģitāra - kā grupas „Akacis” dalībnieku, basistu, dziesmu autoru un dziedātāju mēs šeit, Latvijā šo mūziķi iepazinām 80. gadu beigās. Bet nu jau 25 gadus Gatis dzīvo Latvijā, spēlē grupā „Iļģi” un strādā kā skaņu režisors - 18. augustā Gaujeniekam apritēs apaļi 60, un tajos iezīmēts darbs grupā „Jauns mēness”, dziesmas „Varbūt rīt” sacerēšana - atcerieties taču apvienības „Dāmu pops” debiju?! - un daudz kas cits.

Līdz 14 gadu vecumam pie mammas draudzenes mācījies klavieres, Gatis Gaujenieks iestājās ģimnāzijā, un mūzikai vairs nebija vaļas - bija jādauzās ar draugiem! Tad kādos Ziemassvētkos Gatim vecāki uzdāvināja akustisko ģitāru; jau pirms tam viņš nereti skraidīja ar tenisa raketi padusē, iztēlodamies ka ir bītls un spēlē. Gatiņš mācījās un mocījās, jo uz pirkstiem izauga milzu tulznas, kad tās nozuda, jaunietis kopā draugu izveidoja pirmo blici, ko nosauca par Zigfrīda Meierovica ansambli. Viņi spēlēja džezu, par ko latviešu ballīšu apmeklētāji nekādā sajūsmā nebija, bet reiz Gatis paņēma rokā basista instrumentu, un tā viņam ļoti iepatikās.

Tā Gatis kā grupas „Akacis” basģitārists 1978. gadā debitēja uz lielās skatuves latviešu kongresā Masačūsetā, un trimdas latviešus ar savām melodiskajām, viegli dejojamām, ritmiskajām dziesmiņām grupa priecēja pat līdz 1992. gadam, divreiz dodoties arī koncertceļojumā pa Latviju. Izdoti Vairāki albumi - skaņuplatēs un pēdējais arī diskā, un nu, sveicot mūziķi 60. jubilejā, lai skan Gata Gaujenieka 1987. gadā sacerētā dziesma „Beidzot būs miers” no plates „Aps’ties to vīru”.