Daudzi viņus uzskata par “trakajiem”, bet paši savu hobiju sauc par dzīvesveidu un veselības terapiju. Ziemas peldētāji, saukti arī par roņiem, vismaz reizi nedēļā satiekas uz ziemīgo peldi un regulāri piedalās Latvijas ziemas peldētāju sacensībās. Vieni no šī netradicionālā hobija piekritējiem ir "Raganas roņi" no Krimuldas novada.

Ziemā ūdens temperatūra ir atkarīga no ledus biezuma, stāsta pieredzējušais ziemas peldētāju kluba “Raganas roņi” peldētājs Ričards Batarags: "Interesanti, ka ūdens ziemā kļūst siltāks, jo ledus ir kā siltumizolators un zem ledus ūdens parasti ir +4 grādi. Jo biezāks ledus, jo siltāks ūdens."

Ziemas peldētāji atzīst, ka vispirms jāsajūt vajadzība pēc aukstuma un tikai tad jādodas ūdenī. Peldes ilgums atkarīgs no sajūtām - vienreiz tā ir minūte, bet citreiz pāris sekundes. Pirms iešanas āliņģī jāstrādā ar savām domām, pārliecināta ir  “Raganas roņu” vadītāja Kristīne Rāte:

"Ja kāds ir ticis līdz domai, ka to vajag pamēģināt un varbūt tas dos kādu labumu, tad noteikti tā arī būs. Ja cilvēks ies ar domu - tā, aukstā ūdenī man jāielien, bet es noteikti saslimšu - tad tā arī notiks.”

Tautā saka, ka ziemas peldes ir norūdīšanās augstākā virsotne. Tā uzlabo pašsajūtu un nostiprina imūnsistēmu, bet kopumā jau tā ir patika pret sportu un veselīgu dzīvesveidu, atzīst ziemas peldētāja Gunta Fektere: “Tā ir nepieciešamība. Tāpat kā izbraukt ar riteni, paslēpot. Ķert vienkārši sajūtas, tādas, kas dod organismam spēku un enerģiju."

"Raganas roņi" ir par aktīvu dzīvesveidu un peld arī siltā laikā jebkurā ūdenstilpē, bet ziemas peldes ir tas, kas sagādā eiforjias sajūtu vēl uz vairākām dienām.