Cilvēka neapdomīgas rīcības dēļ cietusi ūdens kvalitāte un dzīvie organismi daļā Latvijas upju. Nekoptas upes un strautiņi kavē ūdens attīrīšanos un zivju nārstu, tāpēc top nacionāla mēroga vadlīnijas ūdenssaimniecību apsaimniekošanā.

Bieži vien saimnieki nepievērš vērību notekūdeņu grāvju un upju sakārtošanai, kas skar viņu teritoriju, norāda upju pētnieks Andris Viesturs Urtāns. Taču vismaz 10 sakopti kvadrātmetri, izveidojot straujteci, spēj attīrīt viena cilvēka radīto piesārņojumu. Tāpēc daudzviet mazapdzīvotās vietās notekūdeņu grāvji ir kā attīrīšanas iekārtu prototips.

Stāsta pētnieks A. Urtāns: "Ja mēs varam grāvi izkopt, izveidot tam atbilstošu apaugumu, arī gultne pārveidotos, un tajā parādītos un dzīvotu gan ūdeņu bezmugurkaulnieki, gan zivis, gan tā varētu būt arī vieta, kas attīra tavus ūdeņus.”

Izkopjot grāvjus, uzlabojas arī ūdens kvalitāte kopējā upju ūdensbaseina tīklojumā. A. Urtāns skaidro, ka ūdens kvalitāte upēs ir indikators, kā apsaimniekoti lauki un meži, jo tas ietekmē upes aizaugumu un tajā mītošos dzīvos organismus. Citur pasaulē pieņemts, ka upes krastus sakārto blakus esošās teritorijas saimnieks, un šādu pieredzi vēlas ieviest arī Latvijā. Lai aktualizētu upju nozīmi dabā, notiek izstrāde nacionāla mēroga dokumentam par ūdenssaimniecību apsaimniekošanu. Viņš turpina: “Pie tā mēs strādājam un tas tiks atspoguļots vadlīnijās, lai cilvēki būtu zinošāki, lai šie dabas resursi tiktu izmantoti daudz ekonomiskāk un vienlaicīgi, lai mēs saglabātu bioloģisko daudzveidību.”

Pēc vadlīniju pabeigšanas, dokumentu apstirpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Plānots, ka iedzīvotājiem tas būs pieejams jau nākamā gada sākumā.