Šodien, 11. septembrī latvieši svin sava Tautas dzejnieka Raiņa 150. dzimšanas dienu – mūsu dižgara, lugu un dzejoļu autora, tulkotāja un kultūras darbinieka klātbūtne jūtama ne tikai literatūra un teātros, bet arī latviešu mūzikā, kuras dažas lappuses Raiņa jubilejas dienā atgādina Latvijas radio 2.
Rainis dzimis 1865. gada 11. septembri Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta Varslavānos, kā rentnieka Krišjāņa Pliekšāna dēls. Viņa dzejnieka dvēsele atmodusies agrā bērnībā — jau skolas laika Rainis pārtulko Puškina „Borisu Godunovu” un uzraksta vairākus dzejoļus, kuri vēlāk ievietoti krājumā „Tālas noskaņas zilā vakarā”.

Raiņa pirmie dzejas darbi publicēti 1888. g. rakstu krājumā „Mazie dunduri”. Viņš 1884. gadā beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju, pēc tās studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, pēc tās beigšanas strādājis par jurista palīgu Viļņā un Jelgavā.

19. gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā sākās vētru un dziņu laikmets, Rainis pilnīgi atdevās jaunai strāvai. No 1891. līdz 1895. gadam viņš bija avīzes „Dienas Lapa” redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks. 1895. gada beigās „Dienas Lapā” parādās vairākas dzejas, kuras pirmo reizi parakstītas ar Raiņa vārdu.

1897. gadā par Raiņa dzīvesbiedri kļūst dzejniece un dramaturģe Aspazija. Turpmāk literātam jāpieredz smagi pārdzīvojuma gadi, cietums un izsūtījums. 1903. gadā izdots viņa pirmais krājums „Tālās noskaņas zilā vakarā”, kuras ar dzejas gatavību un pilnskanību ir liels notikums latvju literatūrā. Šī grāmata padara Raini plaši pazīstamu. Taču pēc nākamā krājuma „Vētra sēja” dzejniekam atkal jādodas trimdinieka gaitās. No Šveices Rainis dzimtenei sūta „Kluso grāmatu” un krājumu „Tie, kas neaizmirst”. Tām seko „Ave sol” un „Gals un sākums”.

Emigrācijas laikā Lugāno tapušas viņa lugas „Zelta zirgs” , „Indulis un Ārija” , „Spēlēju, dancoju” un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi”, kā arī poēma „Daugava” u.c. darbi.

Vien 1920. gadā Rainis ar Aspaziju var atgriezties dzimtenē. Seko dzeju grāmatas „Zelta sietiņš”, „Puķu lodziņš”, „Treji loki”, „Sudrabotā gaisma”, „Mēness meitiņa” un citas. Dzejnieks bijis triju Saeimas sasaukumu deputāts, Nacionālā teātra direktors, baudot visplašāko un nozīmīgāko tautiešu cieņu un apbrīnu.

Rainis miris 1929. gada 12. septembrī Jūrmalā. Līdz pat mūsdienām neskaitāmi Raiņa dzejoļi ir komponēti dažādu žanru mūzikā, kā arī vairākas no Raiņa lugām ieguvušas jaunu dzīvi operas vai baleta veidolā.