Šodien, 28. novembrī 55. šūpuļsvētkus svin mūziķis Māris Sloka, grupas Klaidonis dziedātājs un dziesmu autors, un jubilāram panākumus un drošu soli kantrī žanrā un šlāgermūzikas druvā vēl Latvijas radio 2!

Māra Slokas pirmais skaļais talanta apliecinājums bija dziesma Mazā dvēselīte ar Elīnas Zālītes vārdiem, kas ieguva labākās dziesmas titulu 2005. gada Bauskas kantrimūzikas festivālā, pārliecinoši Šlāgeraptaujā 2005, kā arī saņēma AKKA/LAA Bezgalības balvu kā gada visvairāk atskaņotā dziesma Latvijā.

Celtniecība un mūzika Māra Slokas dzīvē iet roku rokā. „Esmu lauku cilvēks, man patīk vienkārša melodija, vārdi – lauku mūzika, un tas pats kantrī,” saka populārais mūziķis. Iespējams, viss būtu citādi, ja mūziķa bērnība neaizritētu Popē. 1962. gada 28. novembrī dzimušā Māra vecāki nebija mūziķi, bet labi dziedātāji, un, skolas gaitas uzsācis, zēns 2. klasē sāka mācīties mežraga spēli Ventspils bērnu mūzikas skolā. Taču pēdējais autobuss uz Popi devās, pirms stundas bija beigušās, tā nu izglītošanās mūzikā gāja secen.

Popes pamatskolai sekoja Mālpils Lauksaimniecības tehnikums un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauku celtnieku fakultāte. Jau Mālpilī mācoties, Māris Sloka privāti mācījās diziedāšanu pie pedagoģes Maigas Grietēnas. Viņa ieteica jaunietim balss dotumus izkopt Tautas estrādes ansamblī Sigulda, kur tolaik dziedāja arī Nauris Puntulis. 1979. gadā Bauskas rajona Vecsaulē Sloka dibināja savu pirmo grupu, ko nosauca par Relako, saīsinājumā no vārdu savienojuma „reti laba kompānija”. Ceļš no Mālpils līdz Vecsaulei bija jāmēro ar 4 transporta līdzekļiem, tad divas stundas mēģinājuma, un atpakaļ. Studējot Jelgavā, Māris izveidoja ansambli Ķieģelis.

Māra Slokas pēc skaita sestā grupa veidojās, gatavojoties 1. Bauskas kantrī mūzikas festivālam Bauskā 1999. gadā, un 2001. gadā tika pieņemts nosaukums Klaidonis, kas likās muzikāls un viņu dziesmām atbilstošs nosaukums. Iepriekš Sloka divus albumus – Sestdienas vakarā un Klaidonis – izdevis ar nosaukumu Dace un Māris, dziedot gan tradicionālas, gan paša sacerētas dziesmas arī duetā ar toreizējo dzīvesbiedri Daci Sloku. Stilistiski mūziķa galvenās ietekmes bijušas bērnībā dzirdētās Čikāgas Piecīšu, Ilmāra Dzeņa un, protams, bītlu dziesmas no tēva magnetofona. Kad 90. gadus Sloka devās strādāt uz Vāciju, tur par iemīļotāko kļuva kantrī mūzikas radiostacija, kas deva impulsu pievērsties šim tolaik Latvijā nepazīstamajam žanram.

2004. gadā tika izdots grupas Klaidonis debijas albums Gaidot mājās, kurā iekļautās Māra Slokas dziesmas Ceru, gaidu, Nedaudz tuvāk, māt un citas joprojām ir iemīļotas un populāras. Taču slavas virsotne tika sasniegta, pateicoties dziesmai Mazā dvēselīte, kas vairākus gadus Latvijas radio 2 bija visspēlētāko sarakstā, 2005. gadā klajā nāca otrais grupas Klaidonis albums Tik ātri aizskrien laiks. Tam sekojuši albumi To jau nepateiks neviens (2007), Pārdomu laiks (2009), Pieskāriens (2015), kam dziesmu vairumu radījis Māris Sloka, viņš arī grupas Klaidonis galvenais solists un dziesmu autors. 2007. gadā dziedātājs un dziesmu autors Māris Sloka piedalījās TV šovā Dziedi ar zvaigzni pārī ar Ainu Poišu, pēc tam ieskaņojot kopīgu dziesmu Es gaidīšu.

Kopā ar saviem mūziķiem Māris aktīvi muzicē dažādos pasākumos visā Latvijā, ik pa laikam brauc ciemos pie tautiešiem Lielbritānijā, Īrijā, uzstājas arī Lietuvā, ar labiem panākumiem piedalījies Latvijas TV Šlāgeraptaujā un Amigo Dzintara dziesmu aptaujā, dziesmas Māris Sloka sacer arī savai meitai Evijai, ar kuru dziedāti arī dueti.