Šodien, 21. septembrī apaļus 40 gadus vecs kļuvis komponists un pianists Kārlis Lācis, kas jaunībā plosījās kopā ar grupu Time After Time, bet tagad aizrāvies ar teātra mūzikas radīšanu.

Kārļa Lāča interešu lokā ir akadēmiskā un kora mūzika, instrumentāli eksperimenti un mūzika teātra izrādēm, džezs un popmūzika, kur skaņraža darbu interprets lielākoties bijis Intars Busulis.

Kārļa Lāča vārds mūzikas kartē iezīmē Tukuma vārdu, kur viņš pasaulē nācis 1977. gada 21. septembrī. Tiesa, muzikālās gaitas uzsāktas Kandavā, sešu gadu vecumā.

Jau pamatskolā zēnam bija skaidrs, ka viņš spēlēs klavieres un būs mūziķis. Kad skolā sacerējumā bija jāraksta, kas tu būsi, kad izaugsi liels, Kārlis bija uzrakstījis, ka kļūs par klavierskolotāju. Paralēli mūzikas skolai tika apmeklēta Kandavas vidusskola, un pēc pamatskolas izglītības iegūšanas jauneklis tālāk skoloties devās uz Rīgu, J. Mediņa mūzikas koledžas klavieru klasi, kas absolvēta 1997. gadā. Tūlīt arī sekoja studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur Lācis mācījies klavierspēli pie Jura Kalnciema, 2005. gadā saņemot maģistra grādu. Paralēli 2001. un 2002. gadā apgūta kompozīcija pie Jura Karlsona.

Savu komponista pieredzi Kārlis Lācis kaldinājis aktīvā muzicēšanā, kā taustiņinstrumentālists 1995. gadā dibinātajā grupā Time After Time, kas festivālā Liepājas dzintars 1998. gadā izcīnīja Galveno balvu. Gadu vēlāk TAT debija albums ieguva Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu nominācijā Labākais debijas albums. Jau tolaik savā daiļradē jaunais mūziķis balansēja starp džezu un popmūziku, aktīvi ietekmēdamies no dažnedažādiem stiliem, tostarp, Balkānu mūzikas, apguva aranžēšanas un instrumentācijas iespējas. Sacerēta filmu un reklāmu mūzika.

2003. gadā ar dziesmu Dūnu sirds Zanes Dombrovskas priekšnesumā Lācis sevi pieteica kā spēlētāju popmūzikas sfērā. Šais gados viņš darbojās kā skaņradis un aranžētājs koncertuzveduma Cabaret, kur ceļi krustojās ar dziedātāju Intaru Busuli. Tur Lācis muzicēja grupas Sweetwaterz sastāvā, kur fona dziedātājas bija Jolanta Strikaite, Vineta Elksne un Karīna Tropa. Ar viņām komponists sadarbojies arī turpmāk gan solo, gan kā meiteņu grupu Lady’s Sweet. Tāpat pastāvīga Lāča kompozīciju izpildītāja bijusi Aija Vītoliņa, kā arī dziedošās aktrises – jau kopš 1998. gada Kārlis Lācis sacerējis mūziku teātrim. Šai ziņā ievērojamākie un panākumiem bagātākie darbi bijuši mūzikli Pūt, vējiņi (Liepājas teātrī) un Oņegins (Rīgā, Dailes teātrī). Par mūziklu Pūt, vējiņi mūzikas autors saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada muzikālā izrāde un žūrijas specbalvu par muzikālo partitūru, kā arī laikraksta Diena Gada balvu kultūrā.

Kārlis Lācis sadarbojies arī ar Latvijas radio bērnu vokālo ansambli Dzeguzīte albumā Lāču tēta dziesmas, dziedātājām Lindu Leen un Aiju Andrejevu. Radīti dziesmu cikli ar Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes dzeju, kas izmantota arī pēdējā Lāča un Busuļa kopīgajā albumā Nākamā pietura. 2009. gadā ar dziesmu Sastrēgums Lācis un Busulis pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Maskavā, notikuši neskaitāmi kopīgi koncerti.

Līdztekus pop- un teātra mūzikai, Kārlis Lācis ir aktīvs akadēmiskā žanra ietvaros - 2015. gada pavasarī pirmatskaņota viņa simfonija Krusta ceļš, šogad – Valsis stīgu kvintetam, pirmais stīgu kvartets ar elektrisko ģitāru.