Šodien, 29. septembrī 75. dzimšanas dienu svin komponists un trompetists, aranžētājs un diriģents, Latvijas radio ilggadējs mūzikas redaktors Gunārs Freidenfelds, kura mūziķa mūžs aizritējis kopā ar džeza orķestri Armatūra un Rīgas estrādes orķestri, karavīru ansambli Zvaigznīte, kā arī vadot ansambļus Prauli, Ceļavējš, Ādaži, Vējupīte, un savu kolēģi jubilejā sirsnīgi sveic Latvijas radio 2!

Mūziķa Gunāra Freidenfelda devums mūsu populārajā mūzikā ir plašs un daudzpusīgs – viņa komponētās dziesmas iegājušas žanra zelta repertuārā; praktiskai muzicēšanai kā trompetists mūziķis nodevies orķestrī Armatūra, karavīru ansamblī Zvaigznīte, Rīgas estrādes orķestrī; Freidenfelds vadījis vairākus ansambļus un kopš 80. gadiem Latvijas radio mūzikas redaktora darbā daudz darījis popmūzikas izpētē un popularizēšanā.

Gunārs Freidenfelds dzimis Rīgā, Bolderājā 1941. gada 29. septembrī, mācījies Rīgas 19. vidusskolā, pašmācības ceļā apguvis trompetes spēli, kļuvis par Bolderājas džeza orķestra dalībnieku. 1956. gadā jaunietis uzņemts E. Dārziņa mūzikas vidusskolas trompetes klasē, pēc kuras absolvēšanas sekoja studijas Latvijas valsts konservatorijas pūšaminstrumentu nodaļā. Augstskola absolvēta 1965. gadā, studiju laikā Freidenfelds kļuva par trompetistu Ivara Mazura vadītajā džeza orķestrī Armatūra, ar to aktīvi koncertējot. Veidoti arī pirmie aranžējumi, kurus pamanīdams toreizējais Rīgas estrādes orķestra galvenais diriģents Egils Švarcs uzaicināja Freidenfeldu pievienoties REO, kas arī tika izdarīts 1963. gadā.

1965. gadā Gunārs Freidenfelds tika iesaukts dienestā, kura gadu veiksmīgi aizvadīja karavīru ansambļa Zvaigznīte rindās, slīpējot džeza spēles iemaņas. Pēc atgriešanās līdz 1973. gadam mūziķis bija redzams REO rindās. Freidenfelds pielicis roku arī REO sieviešu vokālā ansambļa vadīšanā, 60. gadu nogalē sākās aktīvs komponista darbs, par pirmo spožo panākumu kļuva dziesmas Zilos svārkos meitene un Skopa vīra kāzas.

Kompozīcijas tehniku Freidenfelds izkopa otroreiz iestādamies konservatorijā, kur vairākus gadus (1973-1975) mācījās pie skaņraža Ģederta Ramana. Pēc REO likvidēšanas par nākamo darba vietu kļūst E. Melngaiļa tautas mākslas nams, kur Freidenfelds vairākus gadus pilda metodiķa pienākumus, ir arī pedagogs Kultūras darbinieku tehnikumā. Tobrīd mūziķis kļuva par konsultantu TTP kultūras nama ansamblim Prauli, vēlāk konsultējis arī grupas Meloss un Vaidava.

1976. gadā Gunārs Freidenfelds kļuvapar estrādes ansambļa Ceļavējš vadītāju, nākamais viņa kolektīvs bija kolhoza Ādaži ansamblis (1978-1982), no 1983. līdz 2009. gadam viņš bijis Ādažu bērnu ansambļa Vējupīte muzikālais vadītājs, strādājot plecu pie pleca ar dzīvesbiedri, dziedātāju Margitu Freidenfeldi.

1982. gads bija pagrieziena punkts Freiddenfelda dzīvē – viņš uzsāka darba gaitas Latvijas radio, vispirms mūzikas redaktora amatā. Koncertu programmu sastādīšanai sekoja patstāvīgas autoprogrammas, 90. gadus Freidenfelds kļuva par LR 2. programmas mūzikas dienesta vadītāju, bet 1995. gadā pievienojās jaundibinātā Latvijas radio 2 kolektīvam.

Visu šo laiku noritējis aktīvs skaņraža darbs, Gunāra Freidenfelda dziesmu un instrumentālo skaņdarbu skaits pārsniedz divus simtus, neskaitot aranžējumus. Padomju gados izdotas 2 mazās skaņuplates, 2000. gadā dienasgaismu ieraudzīja izlases albums Kādēļ vēlu nāci tu, 2002. gadā sekoja albums Laimes laiks, kas ieguva nomināciju Gada labākais šlāgermūzikas albums, kā arī albums Piparkūku pipari (2012). Freidendelda dziesmas izpildījuši daudzi redzamākie Latvijas solisti – Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Viktors Lapčenoks, Mirdza Zīvere, Aija Kukule, Normunds Rutulis, Olga Rajecka un citi. Daudz dziesmu komponēts bērniem, strādāts teātra mūzikas jomā.

2001. gadā komponists, trompetists, aranžētājs un diriģents Gunārs Freidenfelds saņēma Latvijas mūzikas ierakstu balvu par mūža ieguldījumu, 2009. – kļuva par Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri, togad aizejot arī pelnītā atpūtā. Pašlaik mūziķis vada Ādažu vīru vokālo ansambli, ar kuru koncertē.