Šodien, 17. septembrī 65. dzimšanas dienu svin daudzpusīgais komponists Mārtiņš Brauns, kurš savulaik stāvējis grupas Sīpoli un kora Sindi putnu dārzs priekšgalā, sacerējis kā nebēdnīgas dziesmas, tā kormūzikas opusus, teātra un kinomūziku, un jubilāra, daudz radošu uzvaru arī turpmāk vēl LR2.

Drosmīgs eksperimentētājs, komponists, kas savā daiļradē vienlīdz uzticīgs kā rokmūzikai, tā akadēmiskajam žanram, vienlaikus savu darbu interprets -taustiņinstrumentālists un dziedātājs - tik daudzpusīgs ir šīsdienas jubilārs Mārtiņš Brauns.

Dzimis 1951. gada 17. septembrī Rīgā mediķu ģimenē, zēns visai agri uzrādīja spilgtas muzikālās dotības. Uzņemts E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, Brauns trīs gadus aizvadīja klavieru klasē, tad pārgāja uz kora klasi, pēc balss lūzuma - uz kordiriģēšanas nodaļu, līdz īsto vietu atrada mūzikas teorijas specialitātē.

Jau vidusskolas pēdējos gados Mārtiņš Brauns sāka aizrauties ar rokmūziku: muzicēja rokgrupā Dzintara lelles, vēlāk grupā Sfinksi. Šo darbošanos pārtrauca studijas konservatorijā, kurā Brauns iestājās 1970. gadā, skolojoties Ādolfa Skultes vadībā. Augstskola absolvēta 1975. gadā.

Mācoties Konservatorijā, Brauns sadraudzējās ar latviešu oriģinālroka pionieri Vilni Šmīdbergu, kurš Mārtiņu uzaicināja spēlēt grupā Sīpoli, kuras vadību 1977. gadā pārņēma Brauns. Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem komponista  sasniegumiem bija blūzu programma ar Lengstona Hjūza vārdiem, kas iestudēta gan Nacionālajā teātrī, gan kā Sīpolu koncertprogramma.

1975. gadā ar komponista diplomu kabatā Mārtiņš Brauns kļuva par Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītāju, šai amatā strādādams līdz 1982. gadam. Uz šo brīdi skaņraža kontā uzskaitīta mūzika gandrīz 100 izrādēm, to vidū spilgtākā bijusi izrādēm Mauglis, Suns un kaķe, Gaidīšanas svētki (Jaunatnes teātrī), Alberts (Nacionālajā teātrī), Sirano de Beržeraks, Daugava (Valmieras teātrī).

80. gadsimta sākumā Brauns daudz strādāja ar Sīpoliem, kas izvirzījās par vienu no vadošajām Latvijas rokgrupām ar aktīvu koncertdarbību. Komponists, būdams lielisks taustiņinstrumentālists un pa reizei arī dziedātājs, iestudēja arī programmu duetā ar Edgaru Liepiņu Gods tev un tavam suņam (1984).

Pēc aiziešanas no Sīpoliem 1986. gadā Brauns pievērsās kormūzikai, kļuva par kamerkora Sindi putnu dārzs muzikālo vadītāju (1987 – 1992), sacerēja šim kolektīvam virkni skaņdarbu, tostarp rokoperu Eiridīke (1990). 1995. gadā izveidoja pats savu skaņu ierakstu studiju Mārtiņš.

Brauna interešu lokā bijusi rokmūzika, teātra un kino (Puika, Aveņu vīns, Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, Ziemassvētku jampadracis, animācijas seriāls Avārijas brigāde u.c.) .mūzika, kora skaņdarbi, multimediji. Starptautiskos kinofestivālos viņa skaņdarbi prēmēti ap 20 reižu, tālu aiz Latvijas robežām pazīstama Brauna sacerētā Saule, Pērkons, Daugava, kas kļuvusi par Katalonijas himnu. Komponists strādājis arī TV un reklāmas jomā, dažādos sastāvos koncertējis visos kontinentos, izņemot Ziemeļameriku.

Pēdējos gados komponēšanas tempi Braunam sarukuši: skaņradis sadarbojas ar Latvijas radio kori un kopā ar dziedātāju Igo sacerējis ciklu Ūdens.