Šodien, 24. jūnijā daudz baltu dieniņu 65. jubilejā vēlam komponistam Ungaram Savickim, kura dziesmas skandējuši Margarita Vilcāne, Aija Kukule, Ingus Pētersons, Eolika un citi.

Ilggadējais Latvijas radio darbinieks, komponists, radioteātra skaņu režisors Ungars Savickis jau labu laiku vairs nesacer estrādes dziesmas. Taču tieši ar tām 70. un 80. gados viņš guva ievērību un atzinību, turklāt negāja straumei līdzi, bet meklēja oriģinālu izteiksmes veidu un lieliskus izpildītājus. 1975. gadā, kļūstot par mūzikas redaktoru, Savickis savu dzīvi sasaistīja ar Latvijas radio, tikai nesen dodamies pelnītā atpūtā un ik pa brīdim izpalīdzēdams radioteātrim ar savām zināšanām un pieredzi.

1952. gada 24. jūnijā Rīgā dzimušais Ungars Savickis savu neparasto vārdu ieguvis par godu kādam ungāru pianistam, un zēns pats sev izvēlējās mūzikas ceļu: palūdza vecākus viņu aizvest uz mūzikas skolu. E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā ievēroja viņa izcilo dzirdi un ieteica mācīties vijoļspēli, kaut kopš 5 gadu vecuma Savickis bija mācījies spēlēt klavieres.

Kļuvis par vijolnieku, Ungars muzicējis arī VEF vijolnieku ansamblī Kantilēna (1973-1979). Pēc 8. klases jaunietis pārcēlās uz mūzikas teorijas un kompozīcijas klasi, jau kopš 6. klases viņš fakultatīvi apguva kompozīciju Ģederta Ramana vadībā. Bet Latvijas Valsts konservatorijā studēja kompozīciju Valentīna Utkina vadībā.

Līdzīgi daudziem vienaudžiem, arī Ungars Savickis aizrāvās ar rokmūziku. 1972. gadā kļuva par Ogres ansambļa Metronoms vadītāju, ar to piedalīdamies festivālā Liepājas dzintars. Savickis apguva basģitāras spēli, muzicēja pie taustiņiem. Metronomam sekoja vadītāja amats LU Studentu ansamblī Inversija, paralēli jaunais komponists deva iestudēt savas dziesmas Filharmonijas ansamblim Eolika.

1975. gadā sācis strādāt Latvijas radio kā mūzikas redaktors, Ungars kļuva par radio teātra mūzikas redaktoru, tad skaņu režisoru un pastāvīgu komponistu. Viņa kontā ir mūzika apmēram 200 iestudējumiem, kuru vidū gan radioteātra darbi, gan sadarbība ar Dailes, Jaunatnes, Leļļu, Latvijas tautas teātriem u.c. Ļoti populāras bija radio iestudētais cikls Saulgožu pagasta ainiņas ar Savicka mūziku, kopā ar Pēteri Liepiņu tapusī dziesmotā izrāde Jefiņš Dailes teātrī.

80. gadu sākumā Ungars Savickis kļuva par Jumpravas kultūras nama ansambļa vadītāju, liekot pamatus leģendārajai grupai Jumprava. Radīta arī mūzika 6 mākslas filmām – Valsis mūža garumā, Indrāni u.c. Veidotas audioreklāmas, tapusi arī mūsdienu dejas izrāde Koklētājs un jūras māta (2004) ar Savicka mūziku. Tādējādi piepildījās Ungara pedagoga Utkina pravietojums, ka no Savicka varētu iznākt labs baletmūzikas komponists.