Šodien, 17. jūnijā, apaļus 60 gadus vecs kļuvis komponists un mūziķis Uģis Prauliņš, kas spēlējis džezroku grupā Salve, vadījis karavīru ansambli Zvaigznīte un izveidojis pats savu grupu Vecās mājas, un jubilāram darba sparu un iedvesmu arī turpmāk vēl Latvijas Radio 2.

Skaņraža Uģa Prauliņa rokrakstam raksturīga rokmūzikā un renesanses mūzikā balstīta izteiksme, kas cieši savijusies ar latviešu tautas mūzikas intonācijām. Šis rakstības stils bāzēts Prauliņa ilgstošajā rokmūziķa pieredzē, kas slīpēta vairākos ansambļos un atvasināta no mūziķa aizraušanās ar rietumu ārtroku – grupu Yes, Genesis, Yethro Tull u.c. daiļradi.

Pie praktiskas muzicēšanas Uģis Prauliņš ķērās jau padsmitnieka vecumā. Pirms tam 1957. gada 17. jūnijā dzimušais jaunietis mācījās E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē, no kuras, sākoties balss lūzumam, pārcēlās uz mūzikas teorijas un kompozīcijas nodaļu. Jau 17 gadu vecumā Uģis devās uz laukiem, piedzīvot pieaugušo dzīves ritumu, viņš muzicējis Limbažu kultūras nama ansamblī, pirms tam spēlējis džezroku populārajā Rīgas jauniešu kafejnīcā Allegro. Divreiz nesekmīgi stājies konservatorijas kompozīcijas fakultātē un gadu mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Prauliņš 1978. gadā beidzot tika uzņemts konservatorijas mūzikas pedagoģijas nodaļā.

1977. gadā mūziķis pievienojās Jelgavas grupai Salve, kur turpmāko pāris gadu laikā tika spēlēts sarežģīts džezroks. Pēc augstskolas pirmreizējas beigšanas Prauliņš konservatorijā iestājas otroreiz, šoreiz jau kārotajā kompozīcijas specialitātē, taču tiek iesaukts armijā. Divus obligātos dienesta gadus (1982-1984) mūziķis pavada karavīru ansambļa Zvaigznīte vadītāja amatā. Prauliņa vadībā tiek iestudēts slavenais strēlnieku dziesmu cikls, ar kuru Zvaigznīte 1984. gadā izcīna 1. vietu Republikāniskajā pašdarbības ansambļu skatē Liepājā.  Toreiz tapušais repertuārs vēlāk tiek atdzīvināts ar Prauliņa nākamo, šoreiz jau paša izveidoto grupu Vecās mājas.

No 1987. līdz 1992. gadam Uģis Prauliņš aktīvi darbojas sava projekta Vecās mājas ietvaros – top sarežģīta rokmūzikas programma, kas sevī ietver arī instrumentālās kompozīcijas, paralēli notiek uzstāšanās ar tautas mūzikas akustisko programmu, kas atskaņota arī vairākās ārzemju koncertturnejās, pat ASV.

Ar 1989. gadā iegūto komponista diplomu Prauliņš 90. gados aktīvi komponē: top rokopera pilsēta, mūzika Nepieradinātās modes asamblejai, LNT muzikālais noformējums, reklāmas darbi. Uģis sacerējis mūziku Aigara Graubas filmām Drosme nogalināt Sapņu komanda. Pirmajai kantātei Modus Vivendi (1995) seko citi apjomīgi vokāli instrumentālie darbi, tiek veidoti aranžējumi, tostarp Zigmara Liepiņa operām Parīzes dievmātes katedrāle un No rozes un asinīm. Prauliņa  pirmais patstāvīgais albums Pagānu gadagrāmata (1998) tiek atzīts par Gada labāko albumu Latvijā. Tādu pašu godu izpelnās nākamā gada lieldarbs, cikls latīņu valodā Odi Et Amo.

Apvienojot tradicionālus un mūsdienīgus izteiksmes līdzekļus un folkloras klātbūtni, tapuši Uģa Prauliņa skaņdarbi Dziesmu un deju svētkiem, kantātes, Rīgas mesa, kordziesmas, rakstītas arī tautasdziesmu apdares u.c. Komponists cieši savā daiļradē sadarbojies ar Rīgas Doma zēnu kori, Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori, Latvijas Radio kori, vīru kori Gaudeamus. Savu rokmūziķa stīgu Prauliņš atdzīvināja arī 90. gados, sadarbojoties ar grupām Lādezers un Jauns Mēness ierakstos un koncertos. Pēdējos gados starptautisku ievērību guvušais skaņradis, kas vairākus gadus bijis Latvijas Komponistu savienības priekšsēdis, kopj dzimtas īpašumu – Ērmaņu muižu, kur rīko koncertus.