Šodien, 5. decembrī 85. dzimšanas dienu svin mūziķis Ilmārs Dzenis, kura balss iemūžināta gandrīz 20 albumos. Viņš atdzīvinājis gan mūžzaļus latviešu šlāgerus, gan devis jaunus, latviskus vārdus ārzemju modes dziesmiņām. Un jubilāram uz saulaino Floridu sveicienus sūta Latvijas radio 2.

Dziesminieka Ilmāra Dzeņa lielākie nopelni ir atmiņu uzturēšana par Latvijas pirmās brīvvalsts laika skaistākajām dziesmām, kā arī ārzemju dziesmu latviskošana. Darbodamies ASV, Dzenis vislielāko cieņu, atzinību un popularitāti ieguva tieši dzimtenē, kur viņa ierakstu klausīšanās līdzinājās klusai protesta formai pret padomju varu, līdzīgi kā tas bija ar Čikāgas piecīšiem, kur darbojies arī Ilmārs Dzenis.

Ilmārs Dzenis dzimis Daugavpilī, 1931. gada 5. decembrī skolotāju ģimenē, viņa tēvs bija muzikāli izglītots, spēlēja vijoli. Dzeņa vecāki čakli pirka skaņuplates, kuras zēns klausījās un dziesmas iemācījās no galvas. Dziesminieks bērnībā bijis liels lasītājs, vingrinājies arī klavierspēlē un līdzīgi citiem bērniem vasarās gājis ganu gaitās.

Vēlāk ģimene pārcēlās uz Jelgavu, no kurienes 2. pasaules kara laikā Ilmārs ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Latviešu apmetnē Eslingenā sākās Dzeņa mūziķa gaitas vietējo jauniešu ballītēs, kur Ilmārs spēlēja klavieres.

Izceļojis uz ASV, Ilmārs Dzenis 30 gadus pavadīja Čikāgā, pēc tam pārcēlās uz Floridu. Sācis ar smagu fizisku darbu dzelzslietuvē, viņš absolvēja augstskolu kā būvinženieris, mūziku atstājot saviem brīvajiem brīžiem.

1961. gadā Dzenis iesaistījās Alberta Legzdiņa dibinātajā grupā Čikāgas Piecīši, - viņš dziedāja gan kopējā ansamblī, gan solo. 11 gadu laikā izdotas 6 skaņuplates un notikuši neskaitāmi koncerti trimdas latviešu publikai. Kad koncertdzīve nogurdināja, 1972. gadā Ilmārs Dzenis uzsāka savu solokarjeru, lai dziedātu sev patīkamas, liriskas dziesmas dažādu instrumentālo sastāvu pavadībā. Viņa ieskaņojumos iemūžinātas latviešu tautasdziesmas un tradicionālās dziesmas (Pūt, vējiņi, Pie Dzintara jūras, Dažu skaistu ziedu u.c.), melodijas no 30. gadu Bellaccord Electro skaņuplatēm (Dzīvīte, dzīvīte, Trīs vītušas rozes u.c.), daži Padomju Latvijā tapuši skaņdarbi un jau Amerikā saklausītas vietējās dziesmas un populāri rietumu grāvēji – Taurenītis, Dilaila, Lusile, Krodziņā un citi. Visai nozīmīga loma Dzenim bijusi kā dziesmu vārdu autoram – viņš latviskojis apmēram 200 dziesmu.

Ilmāram Dzenim izdoti 12 soloalbumi, pēdējais no tiem – Lai dzīvo trešā jaunība – 2004. gadā. Latvijā visas Dzeņa skaņuplates diska formātā izdevusi kompānija Balss.

Sākot ar 1991. gadu Ilmāra Dzeņa koncertus varējuši piedzīvot arī Latvijas klausītāji, vairākkārt rīkotas apjomīgas koncertturnejas pa Latviju. Par Dzeņa pavadoņiem kļuva grupa Emburgas zēni, kas kopā ar dziedoni 2002. gadā apceļoja arī Kanādu un ASV.

Visus šos gadus Ilmārs Dzenis sniedzis koncertus vietējai Floridas latviešu sabiedrībai, viņa ieraksti ir klausītāju iemīļoti, regulāri skan latviskajās radiostacijās un bez tiem Latvijā nebija iedomājamas pagājušā gadsimta mājas viesības.

2006. gadā mūziķis apbalvots ar Atzinības krustu. 2011. gada sākumā Ilmārs Dzenis pelnīti saņēma Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu par mūža ieguldījumu mūsu populārās mūzikas attīstībā.