Ar savu virtuozo trompetes spēli un rafinētajiem aranžējumiem izcilais džezmenis Gunārs Rozenbergs bija pazīstams tālu aiz Latvijas robežām! Gandrīz 30 gadus Gunārs spēlēja Latvijas radio bigbendā, bija orķestra diriģents, brīnišķīgu skaņdarbu autors, un šodien ar dziesmu pieminam Gunāru Rozenbergu viņa 70. jubilejā Latvijas radio 2.

Reiz intervijā mūsu izcilais trompetists, aranžētājs un komponists Gunārs Rozenbergs atzinās, ka orķestra priekšā, uz skatuves, kā diriģents jūtas ļoti neērti, jo ir taču jau visu padarījis – uzrakstījis, iestudējis. Cita lieta, kad pats paņem trompeti rokā! Šie trīs talanti – mūziķa, aranžētāja un skaņraža – cieši savijušies Rozenberga radošajā mūžā, kas teju 30 gadu garumā bija saistīts ar Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri, kura ietvaros Gunārs izveidoja savu džeza sastāvu. Radīti apmēram 150 instrumentālie skaņdarbi, apmēram 50 dziesmu, mūzika leļļu teātra izrādēm un neskaitāmi aranžējumi.

Gunārs Rozenbergs dzimis Rīgā, kā pats izteicies – nemuzikālā ģimenē 1947. gada 23. maijā, viņa uzvārds mantots no audžutēva Ernesta Rozenberga. Pie mammas māsīcas zēnam iepatikās klavierspēle, Gunārs sāka mācīties vijoļspēli 6. vidusskolā, tad apguva sitaminstrumentu spēli E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā un J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Pašmācības ceļā jaunietis iemācījās spēlēt trompeti, un pirmo instrumentu no klasesbiedra Rozenbergs iemanīja pret savām bungām. Jaunībā, muzicējot restorānos, Gunārs lieliski apguva klavierspēli, ir arī raustījis kontrabasu, prata spēlēt arī saksofonu un klarneti.

Nepabeidzis mūzikas vidusskolu jauneklis tika iesaukts armijā un nonāca karavīru ansamblī Zvaigznīte. Kopā ar džeza kvarteta mūziķiem - Uldi Stabulnieku, Valdi Eglīti un Dzintaru Beķeri – Rozenbergs saņēma Polijas džeza federācijas speciālo diplomu Tallinas džeza festivālā un Zvaigznītes sastāvā uzvarēja arī Liepājas dzintarā ‘67.

Vēl armijas laikā Gunārs sāka strādāt Radio un TV orķestrī, vēlāk kļūdams par aranžētāju un aktīvu komponistu. Kopš septiņdesmitajiem Rozenbergs aktīvi sacerēja instrumentālu mūziku un džeziskas ievirzes dziesmas, aranžēja ne tikai savu, bet arī citu komponistu, tostarp Raimonda Paula mūziku. Enerģiski darbojās džeza laukā - džeza kvartetā 2R+2B un pie Radio orķestra paša izveidotajā džeza bigbendā. Starptautisku atzinību paša aranžētajām dziesmām Aijas Kukules izpildījumā Gunārs Rozenbergs ieguva 1977. gada Drēzdenes šlāgerfestivālā. Viņš instrumentējis mūsu solistu dziesmu pavadījumus starptautiskajiem konkursiem Sopotā, Rostokā, Berlīnē, Maskavā. Rozenberga sacerētās dziesmas ieskaņojuši Andrejs Lihtenbergs, Viktors Lapčenoks, Sandra Ozolīte, Igo, Ojārs Grīnbergs un citi.

Astoņdesmitajos gados Gunārs Rozenbergs absolvēja  trompetes klasi Konservatorijā, 1982. gadā kļuva par Radio un TV estrādes orķestra diriģentu un amatā palika desmit gadus, no kuriem pēdējos strādāja jau galvenā diriģenta statusā. Kā trompetists – unikāls virtuozs un neatkārtojams improvizētājs – Gunārs Rozenbergs koncertējis daudzās pasaules valstīs, muzicējis kopā ar saksofonistu Grūveru Vašingtonu.

90. gados Rozenbergs darbojies kā aranžētājs pēc ārzemju pasūtījumiem, sacerējis mūziklu Bovarī kundze.

Šajā gadsimtā Rozenbergs sadarbojies ar instrumentālo grupu Kuba, 2005. gadā uzņēmās Mirāžas džeza orķestra vadību. 2003. gadā no jauna CD formātā klajā nāca Rozenberga instrumentālās mūzikas albums Laura, kurš oriģināli ierakstīts 1976. gadā, bet platē firmā Melodija izdots divus gadus vēlāk.

2008. gadā Gunārs Rozenbergs saņēma Latvijas mūzikas ierakstu Balvu par mūža ieguldījumu, togad izdots arī albums My Favourite Things, kurā ir apkopotas viņa pēdējo gadu kompozīcijas un aranžējumi. Pusgadu vēlāk mūziķis devās mūžībā 2009. gada 10. maijā.