Šodien, 13. februārī apaļo, 50. jubileju atzīmē ražīgais mūziķis, dziesmu autors, aranžētājs Andris Šīrants, kura veikums labi pazīstams arī, pateicoties grupām Muzikanti no Cēsīm un Vēja runa, un svētku reizē sveicienus Andrim sūta Latvijas radio 2.

Mūziķa Andra Šīranta iespaidīgais veikums nu jau vairāku gadudesmitu garumā nereti palicis klausītāju nemanīts, jo viņš aktīvi darbojas kā studijas mūziķis, producents, aranžētājs, veidojot savu kolēģu dziesmu galīgo skanējumu. Šai ziņā viņš ir neaizstājams, joŠīrants prot spēlēt gandrīz visus mūzikas instrumentus, izņemot vijoli vai Pāna flautu. Un jau 35 gadu garumā cita pie citas tiek krātas paša sacerētas dziesmas, kuru skaits tuvojas diviem simtiem.

Cēsinieks Andris Šīrants dzimis 1968. gada 13. februārī, viņa tēvs Modris Šīrants bija aktīvs pūšaminstrumentu mūziķis, spēlēja orķestrī, ballēs, arī atvadu brīžos, un tieši kapos sākās Andra mūziķa gaitas, spēlējot sēru mūziku kopā ar tēvu. Viņš Cēsu BMS apguvis trompetes spēli, iestājās Cēsu mūzikas vidusskolā. Vienlaikus jaunietis sāka spēlēt ģitāru savā pirmajā grupā Žogs, apmēram 1985. gadā tapušas arī pirmās dziesmas. Sekoja muzicēšana populārajā grupā Ferrum, kur Šīrants kļuva par basģitāristu. Jau tolaik Andris sāka dziedāt, ko ar panākumiem darījis gan fonā, gan kā solists. Mācībām laika vairs nebija, turklāt skolotāji neatbalstīja audzēkņa aizraušanos ar populāro mūziku.

Padomju laikā obligāto karadienestu Andris Šīrants pildīja Kaļiņingradā, pēc armijas atgriezās Ferrums sastāvā. 90. gadu sākumā, kā jau vairumā grupu Latvijā, bundzinieks kļuva nevajadzīgs, un komanda pakāpeniski transformējās par Vēja runu, būtībā divu mūziķu apvienību. Nosaukums – Vēja runa – radies pēc grupas Ferrum dziesmas virsraksta, 1994. gadā izdots grupas pirmais albums Vientuļnieku bārs. Andris Šīrants kopš tā laika nekad nav aprobežojies tikai ar darbību vienā ansamblī, bet producējis vairākus interesantus šlāgermūzikas projektus. To vidū bija apvienība Apkopēja, soloprojekts Kāpītis, grupa Muzikanti no Cēsīm, kas 1998. gadā izdeva albumu Degoša asara. Tā dziesmas joprojām bieži skan Latvijas radio 2, tas sakāms arī par Vēja runas albumu Mīlas diversants (1997). To panākumu pamatā bija tieši Andra Šīranta lieliskās, lipīgās melodijas, spilgtie aranžējumi, lielā profesionālā pieredze.

Visražīgākais mūziķa darba posms saistīts ar gadsimta sākumu, tas iezīmējās ar sadarbību ar dziedātāju Aiju, viens aiz otra iznāca vairāki Vēja runas albumi (Meitenēm (1999), Miljons (2001)), grupas dziesmas iekļautas dažādās šlāgermūzikas izlasēs. Kopš 2007. gada rudens grupas Vēja runa sniegumu ar savu balsi papildina arī Agnese.

Andra Šīrants sacerētās dziesmas nonākušas daudzu Latvijas dziedātāju un grupu repertuārā, to vidū ir Normunds Rutulis, Daiga Petkēviča, Ineta Rudzīte, Heinrihs Kalvītis, Kaspars Markševics, grupa Zeļļi un citi. Tikmēr ieskaņojumus, kuros Šīrants piedalījies kā studijas mūziķis, nav iespējams ne saskaitīt, ne arī nosaukt visus izpildītājus, kuru dziesmu tapšanai viņš pielicis savu roku.