3. maijā pieminam Tautas dzejnieku Imantu Ziedoni 85. jubilejā. Latvijas radio skaņu arhīvā glabājas simtiem dziesmu ar dzejnieka vārsmām. Tās sacerējuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Juris Pavītols, Adrians Kukuvass, Kārlis Lācis, jaunās paaudzes mūziķi no fonda "Viegli" un daudzi citi. No šīs saules dzejnieks šķīrās pirms 5 gadiem, bet viņa darbi dzīvo – dzejā, mūzikā un Latvijas radio 2!

Imanta Ziedoņa vārds un darbi simbolizē labāko, kas latviešu dzejas druvā radīts pēdējo 50 gadu laikā. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem viņš baudījis neviltotu tautas mīlestību un kritiķu atzinību. Ienācis literatūrā kā spilgts savas paaudzes jaunais dzejnieks, Ziedonis visu mūžu saglabāja brīvdomātāj, savdabja un filozofa oreolu, allaž pārsteidza ne tikai ar spilgtu vārdisko izteiksmi, bet jaunām iniciatīvām, spožām idejām, aizraujot ar tām daudzus sekotājus. Vienlaikus dzejnieks meklēja allaž jaunas savas daiļrades izteiksmes formas, iespējams, lai sarežģītu padomju instancēm patiesības grauda meklējumus starp rindā. Ziedoņa radīta ir savdabīgais literatūras žanrs epifānijas, tuvas japāņu haikām, kas tulkotas vairākās svešvalodās.

Dzejnieka krājumi savulaik izdoti milzīgās tirāžās, sniedzot iedvesmu lasītājiem un komponistu desmitiem. Viņa dzejoļi iemūžināti simtos dziesmu, kuru vidū gan skaņdarbi korim, solodziesmas, apjomīgi vokāli simfoniski skaņdarbi kā Imanta Kalniņa poēma „Dzejnieks un nāra”, dziesmu cikli.  Skaņražu vidū ražīgākais populārās mūzikas jomā, protams, bijis Raimonds Pauls, ar Ziedoņa dzeju viņš sacerējis gan joku dziesmas kā „Balta pūka”, „Dziesmiņa par blusu”, „Ja ticīgs es būtu”, gan dramatiski spēcīgas balādes, piemēram, „Lapsenes nāve”, „Cher ami”, „Caurvējā” u.c.

Imants Ziedonis dzimis 1933 gada 3. maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema „Birutās” zvejnieka ģimenē. Viņš beidzis Tukuma 1. vidusskolu, vēlāk Latvijas Valsts universitātes vēstures un filoloģijas fakultāti, tad Augstākos literāros kursus Maskavā. Strādājis kā kultorgs Lielbērzes sanatorijā, par skolotāju Jūrmalā, pirmās publikācijas datētas ar 1956. gadu.  

1961. gadā izdots Imanta Ziedoņa pirmais dzeju krājums „Zemes un sapņu smilts”, kur skarta darba tematika, zvejnieku liktenis. Daudz modernāks izvērtās nākamā grāmata „Motocikls” (1965), kur iezīmējās aicinājums izrauties no ikdienības – ar šiem dzejoļiem tapa dzejas izrāde Dailes teātrī, un vēlāk ar motociklu un kājām dzejnieks apceļoja Kurzemi, savus iespaidus apkopodams eseju krājumā „Kurzemīte”. Lielu popularitāti izpelnījās sekojošie krājumi  „Es ieeju sevī” (1968), „Kā svece deg” (1971), „Caurvējš”, no kuru dzejoļiem iespaidīgu dziesmu ciklu radījis Raimonds Pauls. Arī turpmākās grāmatas „Man labvēlīgā tumsā” (1979) un „Re, kā” sasniedza milzīgas tirāžas, tapa arī lielformāta darbi „Poēma par pienu’ (1977) un „Viddivvārpa” (1982).

Imants Ziedonis sakārtojis arī tautas dziesmu izlases, sarakstījis pārsteidzošas pasakas, kas izdotas vairākās grāmatās un bija mazu un lielu lasītāju iemīļotas. Tapusi arī grāmata bērniem „Kas tas ir – kolhozs”, izdotas ceļojumu piezīmes, tapuši scenāriji dokumentālajām un kinofilmām.

Dzejnieks vadījis dižkoku atbrīvotāju grupu, allaž bijis nozīmīgu sabiedriski politisku notikumu priekšgalā un līdz pat šī gadsimta sākumam bija radoši aktīvs – izdoti krājumi Viegli (1993), „Ceļa sentiments” u.c. Izdoti Imanta Ziedoņa kopoti raksti 12 sējumos, dzejnieks saņēmis dažādas godalgas un titulus, bija divkārtējs Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, mūžībā aizgājis 2013. gada 27. februārī.