13. martā godinām izcilo estrādes dziedātāju Noru Bumbieri 70. jubilejā. Savā neilgajā mūžā Nora bija soliste Rīgas estrādes orķestrī, ansambļos Modo, Sono, Sandra un Harijs, un viņas pasakainajai balsij dziesmas veltījuši visi redzamākie Latvijas skaņraži, sākot ar Raimondu Paulu. Un ar dziesmu mākslinieci šodien pieminam Latvijas radio 2. 

Izcilās dziedātājas Noras Bumbieres balss skanējusi koncertos, viņas dziedātās dziesmas ir iemūžinātas skaņuplatēs, kopētas magnetafona lentēs, tiražētas diskos un kasetēs, tās pie klausītājiem nesuši radio un televīzijas viļņi – taču neviens tās visas nav saskaitījis. Un pietiktu arī ar ne tik daudzām, jo Bumbiere bija skaistākās sieviešu balss īpašniece uz latviešu estrādes skatuves, viena no mūsu spožākajām zvaigznēm, kas mirdzējusi kā solo, tā duetā ar Viktoru Lapčenoku. Un dziedātājas izcilā balss, brīnumskaistās dziesmas un skumjais dzīvesstāsts kļuvuši par vienu no nozīmīgākajām pagājušā gadsimta leģendām.

Jau skolas gados Jelgavā 1947. gada 13. martā dzimusī Nora Bumbiere dziedāja pašdarbības ansambļos, arī solo, tomēr viņai nebija nodoma kļūt par dziedātāju. Līdzās dziesmai otra Noras kaislība bija keramika – uz Latvijas Keramikas fabriku viņa aizgāja strādāt, vēl vidusskolu nepabeigusi. Līdztekus darbam Nora dziedāja Jelgavas kultūras nama ansamblī, gadu mācījās vokālo mākslu pie Valentīnas Butānes Jelgavas mūzikas vidusskolā. Dziedāja arī Dzelzceļnieku klubā, ansamblī Jaunība, kam, piedaloties skatē, Rīgā, augumā nelielo, melnīgsnējo dziedātāju ar neparasto balsi pamanīja Raimonds Pauls, toreizējais REO mākslinieciskais vadītājs. Uzaicināja uz noklausīšanos un pēc konkursa pieņēma REO sieviešu ansamblī, vēlāk padarot arī par solisti. Turpat, REO 1971. gadā dzima slavenais duets Nora un Viktors Lapčenoks, debitējot ar dziesmu Savāda vasara – tā un daudzas citas Raimonda Paula kompozīcijas nesa Bumbierei klausītāju nedalītu sajūsmu un mīlestību.

Nora un Viktors kļuva par solistiem arī Maestro pie Latvijas Filharmonijas izveidotajā ansamblī, kas ieguva Modo nosaukumu. Divreiz Bumbieres izpildītās dziesmas uzvarējušas Mikrofona aptaujā (Mēmā dziesma un Par pēdējo lapu). Dziedātāja piedalījusies arī starptautiskajos popmūzikas dziedoņu konkursos Drēzdenē, Rostokā, Maskavā, Sopotā, koncertējusi ārvalstīs, toreizējās PSRS republikās, uzstājusies radio un TV pārraidēs, kā arī filmējusies kinolentē Dāvana vientuļai sievietei. Bumbieres fantastiskajai, triju oktāvu balsij ar kontralta sulīgo tembru bija pa spēkam kā dramatiskas balādes, tā joku dziesmas un ziņģes. Diemžēl paaudžu konflikts ansamblī Modo rosināja Noru aiziet no Paula vadītā kolektīva un kolhoza Ādaži grupu. Tad pēc štata solistu darba vietu izveidošanas Bumbiere 1978. gadā sāka strādāt Latvijas radio, kur dziedāja arī duetā ar Žoržu Siksnu. Tolaik izjuka mākslinieces kopdzīve ar Viktoru Lapčenoku, par viņas nākamo dzīvesbiedru kļuva ģitārists Valērijs Beļinovs, pēc tam – skatuves strādnieks Arsens Suleimanovs. Dziedātāja dzīvību devusi trim bērniem – dēliem Romualdam un Georgam un meitai Beatrisei, kas dzīvo ASV.

20. gs. 80 gados Nora Bumbiere bieži mainīja darba vietas, viņa dziedājusi ansamblī Sono, restorānos Lido un Latvija, kantri grupā Sandra un Harijs, tā arī neatrazdama sev ne ideālo repertuāru, ne komponistu.

80. gadu nogalē īslaicīgi atjaunojās Noras sadarbība ar Viktoru Lapčenoku, 1988. gadā notika dziedātājas 20 skatuves gadu jubilejas koncerti. Priekšnesumus Bumbiere turpināja sniegt arī 90. gadu sākumā, diemžēl pēc smagas slimības māksliniece no dzīves šķīrās pāragri, 1994. gada 12. janvārī.

Noras Bumbieres repertuārā bijušas Raimonda Paula, Jāņa Sildega, Gunāra Freidenfelda, Zigmara Liepiņa, Grigorija Zilbera, Aivara Krūmiņa, Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka un citu latviešu skaņražu dziesmas un ārzemju autoru sacerējumi.