No mākoņu un princesīšu apdziedātāja viņš izauga par kristīgo dziesminieku un operu libretistu. Dziesminieks un dzejnieks Kaspars Dimiters šodien, 1. maijā svin 60. šūpuļsvētkus, un daudz baltu dieniņu jubilāram vēl Latvijas radio 2!

Dziesminieks Kaspars Dimiters, dziesmu un dzejoļu autors, savā daiļradē piedzīvojis vairākus visai atšķirīgus etapus, uz citu bardu fona izceldamies ar svaigu un acīgu redzējumu, vēlmi skart sabiedrības sociālās un emocionālās problēmas. Viņa daudzskaitlīgo skaņu ierakstu albumu klāstā rodami gan pilnībā paša radīti ieskaņojumi, gan dziesmas ar Klāva Elsberga dzeju, sacerēta arī mūzika teātra izrādēm Pelnrušķīte, Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli, Par sunīti un kaķīti u.c.

Kaspars Dimiters dzimis 1957. gada 1. maijā izcilo aktieru Vijas Artmanes un Artūra Dimitera ģimenē, kas arī lielā mērā ietekmēja Kaspara neordinārās personības attīstību. Iedzimtās muzikālās dotības Dimiters realizē ģitārspēles apguvē, sāk spēlēt skolas deju ansamblī, nodarbojas ar rietumu mūzikas kopēšanu. 70. gados Kaspars basģitāru spēlē Bulduru Dārzkopības sovhoztehnikuma ansamblī, kurā darbojās arī Edvīns Zariņš, Dimitera ģitārskolotājs.

Jau kopš 15 gadu vecuma Kaspars Dimiters sacer dziesmas, arī dzejoļus, ar kuriem pieteicās Jauno literātu apvienībā. 70. gadu nogalē dažas jaunā talanta dziesmas tiek ieskaņotas Latvijas radio paša Kaspara priekšnesumā. Tās – Mēnessputna blūzs, Pazaudētais mākonītis – kļūst populāras, ap šo laiku sākas Dimitera un Zigmara Liepiņa sadarbība, izmantojot Kaspara dzejnieka talantu. 1983. gadā Dimiters pievienojas Liepiņa grupai Opus, taču drīz vien ansambli pamet, lai uzstātos solo. 80. gadu sākumā dziedāts arī duetā ar Sandru Ozolīti, šo daiļrades posmu raksturo dziesmas Mana neveiksminiece, Begemota auss, Princesīte.

80. gadu vidū Dimitera daiļrade ievirzās sociāli iekrāsotā gultnē. Viņa 1988. gadā skaņuplatē izdotais soloalbums Mans kumoss pilsētas baložiem, radīts kopā ar grupu Remix, jau ir daudz eksperimentālāks, asāks salīdzinājumā ar agrās jaunības dziesmām. Pēc tā Dimiters pilnībā nododas Krimuldas draudzes dzīvei, pat nolikdams malā ģitāru. No jauna tā rokās tiek paņemta 1995. gadā, kad tiek ieskaņots ārkārtīgi nozīmīgais albums Krusta skola. Dziesminieks uzraksta libretu Z. Liepiņa operai Parīzes dievmātes katedrāle (1996), kam nedaudz vēlāk seko opera No rozes un asinīm (2000).

90. gadu vidū no jauna pavērusies Kaspara Dimitera radošā stīga. Viens aiz otra, kā vienā elpas vilcienā top albumi Puisēns aizlido, Pēdējais pirāts, Pirāts atkal burās, Pakārts parks, Rīgas laiks, Sen jau es lidotājs, Cik smalkā diegā viss karājas, Ai, Latvija, no kuriem pēdējie ieskaņoti jau paša autora mājas studijā. Seko diski Kamene ledus balonā, Aklā Margrieta, agrīno dziesmu izlase Princesīte, atsevišķas balādes, kas publicētas sociālajos tīklos.

Nedaudz lēnākā tempā Kaspars Dimiters kā patiesa tautas sirdsbalss turpina radīt arvien jaunus sociāli nozīmīgus, emocionālus vēstījumus. Savu 60. jubileju dziesminieks iezīmē ar grāmatu Ielūgums uz dzīvi, kā arī disku, kurā satilpušas 100 romantiski filosofiskas dziesmas, kuras tapušas laika posmā no 1974.  līdz 2017. gadam.