Šodien, 12. jūnijā 65. dzimšanas diena mūziķim, dziesmu autoram un dziedātājam Haraldam Sīmanim, mūsu dziesminieku ciltstēvam, kura neparastā balss un ērģeļspēle pieskandinājusi arī Latvijas baznīcas. Laimes vēlējumus jubilāram sūta Latvijas radio 2!

„Putns ar paradīzes balsi” – tik krāšņu salīdzinājumu sajūsminātie klausītāji veltījuši dziesminiekam Haraldam Sīmanim, par kura neparasto falseta balsi priecājamies jau vairāk kā 30 gadu.

Haralds Sīmanis ir dzimis Latvijas mazpilsētā Cēsīs 1951. gada 12. jūnijā, viņa pasaulē nākšanas stāsts ir tikpat neparasts un romantisks kā Sīmaņa dziesmas. Haralda tēvs Harijs bija romu tautības, mamma Mirdza – latviete, līdz ar to dziesminiekā sadzīvo šo tautu spilgtākās rakstura īpašības. Klejotāja gars savienojas ar zelta rokām, pacietību un, protams, izcilu muzikalitāti.

Skolas gados kā daudzi Sīmanis aizrāvās ar sportu un 1967. gadā pat kļuva par valsts čempionu kalnu slēpošanā junioriem. Tomēr šo sākotnējo kaislību drīz vien aizēnoja ģitāra un dziesmas. Tēva ieteikmē Haralds apguva jumiķa profesiju, ko licis lietā turpmāk, tostarp kopā ar draugu un radošo partneri, dzejnieku Arvīdu Ulmi restaurējot Latvijas baznīcas. Pa baznīcām ceļojot Sīmanis apguva arī ērģeļspēli, taču viņa pamatinstruments bija ģitāra. Pateicoties neparastajai balsij un ģitārista iemaņām, Haralda talantam uzmanību pievērsa vispirms jau Filharmonijas ansamblis Tip Top, tad brīvdomīgais mūziķis pārcēlās uz kolhoza Lāčplēsis ansambli, taču arī tur ilgi neuzturējās. No saistības ar estrādes mūziku palikusi vien dziesma Ezers, kas 1980. gadā iekļuva Mikrofona aptaujas populārāko dziesmu desmitniekā. Tolaik Sīmanis komponēja jau samērā aktīvi, lielākoties ar Arvīda Ulmes dzeju, 70. gados radīti vairāki dziesmu cikli. 1981. gadā Valmieras teātrī iestudēta izrāde Sieviete ārpus mīlestības un nāves, kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.

Kad 1984. gadā tika nodibināts Vides aizsardzības klubs, Sīmanis nekavējoties pievienojās šai organizācijai un kļuva par kluba dvēseli. Kopš tā laika daudz gadu garumā un vēl šodien zaļo kustības saieti bez Sīmaņa vairs nav iedomājami. Taču koncertu rīkotāji attiecībā uz Haralda Sīmaņa iesaisti pasākumos ir visai piesardzīgi, jo dziesminieku patriarhs ir kā kaķis – staigā savvaļā un nāk tikai tad, kad grib pats.

Kopš 90. gadiem izdoti vairāki Haralda Sīmaņa soloalbumi, pirmajam – Es strauta malā slāpēs eju bojā (1995) sekoja kasete Starp divām gaismām (1996) un diski Tavā vārdā (2001) un Es esmu rīts (2012). Šajā gadsimtā iemūžinātas arī jau 1979. gadā sacerētā cikla dziesmas Par zāli, sāli un tevi.

Haralds Sīmanis turpinājis uzstāties reti, bet regulāri gan Latvijas baznīcās, gan dziesminieku saietos, viņš pieskaitāms arī mūzikas un mākslas festivāla Bildes pastāvīgo dalībnieku pulkam. Dziesminieks sadziedājies ar Ievu Akurateri, Lailu Ilzi Purmalieti, bieži viņa skatuves partneri ir Ilze un Andris Gruntes.