28. aprīlī 95. jubilejā pieminam pirms 4 gadiem mūžībā aizgājušo dziedošo aktrisi Veru Singajevsku, kas bija neatkārtojama zēnu lomu atveidotāja un bērnības svētku tradīcijas iedibinātāja Latvijā.

Nav otras tādas aktrises, kam Latvijā tik organiski un spoži būtu padevušās zēnu lomas, kā Vera Singajevska. Panākumu ķīla šai žanrā bija aktrises savdabīgā balss, kuras daudzpusību spilgti atklāja arī viņas dziedājums, lielākoties tās bija bērnu dziesmas un lugu varoņu muzikālie raksturojumi no zaķēna Pauka un Toma Soijera līdz Sapnītim „Kaķīša dzirnaviņās”. Mīļdziesmiņas par lelles jaku, slinko Jānīti un kaķīti, zaķīti un lācīti skanēja koncertos, pa radio, arī Singas iedibinātajos bērnības svētkos. Bez aktrises balss nebija iedomājami radioraidījumu "Atbildam jums, kāpēcīši"  un "Burtiņš un Zilbīte".

Vera Singajevska dzimusi saulainajā Ukrainā 1923. gada 28. aprīlī Sinarnas sādžā Viņņicas apgabalā, un līdz pat 90. gadiem tika uzskatīts, ka aktrises dzimšanas diena svinama 12. jūnijā. Patiesībā visa ģimene saslima ar vēdertīfu, izņemot jaundzimušo, un vecāki nevarēja aiziet meitu piereģistrēt. Un toreiz, ja tika nokavēta reģistrācija, bija jāmaksā liela soda nauda. Tādēļ dokumentos kā dzimšanas diena tika ierakstīts 12. jūnijs.

Vēl nesasniegusi gada vecumu Vera ar ģimene atgriezās Latvijā, vispirms apmetās mammas dzimtajā Liepājā, taču bērnības lielāko daļu pavadīja Rīgā, Grīziņkalna apkaimē, pati iepazīdama visus „Vārnu ielas republikas” ikdienas priekus un bēdas, kas vēlāk noderēja, veidojot Pekša tēlu Grīziņa tāda paša nosaukuma lugas iestudējumā Jaunatnes teātrī.

Jau bērnībā Verai patika satuntuļoties drēbju gabalos un spēlēt teātri saviem vienaudžiem. Vai stundām ilgi un aizrautīgi dejot – šī aizraušanās palīdzēja atrast ceļu uz Beatrises Vīgneres privāto deju studiju un caur to uz Nacionālā teātra skatuvi jau desmit gadu vecumā. Kad suns sakoda kāju, dejošana bija jāaizmirst. Mācoties Rīgas 3. ģimnāzijā un aktīvi darbojoties skolas dramatiskajā pulciņā, Vera Singajevska izlēma, ka kļūs par aktrisi. Par spīti bargajiem 40. gadiem – okupācijai un 2. pasaules karam - viņa sapni īstenoja: iestājās Nacionālā teātra aktieru studijā.

Pēc bēgļu gaitām uz Vāciju, Singa atgriezās Latvijā, 1945. gadā kļuva par aktrisi Jelgavas teātrī, kas mājvietu atrada Āgenskalnā, Igauņu skolā. Tur meiteņu lomām sekoja pirmais puika viņas skatuves karjerā – Belka dramaturga Arbuzova lugā „Seši mīļi cilvēki” (1950). Turpmāk zēnu lomas dominēja Veras repertuārā, jo sevišķi, kad aktrise 1953. gadā pievienojās Valsts Jaunatnes teātrim, kur strādāja līdz 1992. gadam.

Neaizmirstami bija Singas atveidotie varoņi, draiskuļi puikas — Emīlā un Berlīnes zēnos”, „Vārnu ielas republikā”, „Sombrero”, viņa bija arī Toms Soijers un jautrā Pepija Garzeķe, zaķēns Pauks un lācītis Pūks, Gerda „Sniega karalienē”, Kuražas mātes Bertolda Brehta lugā, 60. gadu beigās sāka strādāt arī kā režisore. Vienlaikus ražens darba cēliens aizvadīts Latvijas radio, ieskaņojot dažādus varoņus raidlugās, izveidojot un vadot bērnu drāmas ansambli „Pūpolītis”, darbojoties kā režisorei.

Piedaloties dzejas lasījumā, 50. gadu beigās dzima ideja par bērnu dzejoļu iemiesojumu skaņās. Singajevska vērsās pie populārā komponista Arvīda Žilinska, kurš drīz vien pavēra jaunu muzikālā talanta izpausmju iespēju. Žilinska, Elgas Igenbergas un citu autoru bērnu dziesmu priekšnesumi bija būtiska sastāvdaļa arī Singas lolojumā – pašas radītajos bērnības svētkos, muzikāli krāšņā sarīkojumā, kas padomju gados aizstāja kristības.

Bērnu dziesmas Veras Singajevskas priekšnesumā iemūžinātas skaņuplatēs, izdotas diskos, viņas mūžam veltītas grāmatas, teikti neskaitāmi pateicības vārdi par izcilo aktrises un režisores darbu. Par to saņemti valstiski apbalvojumi gan padomju, gan Latvijas neatkarības laikā: 1995. gadā – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī Ēvalda Valtera medaļa, Spēlmaņu nakts Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā u.c. Aktrises pēdās gājuši arī dēli, dzimuši laulībā ar aktieri Tālivaldi Āboliņu – Guntars Āboliņš ir aiz mūsu zemes robežām slavens aktieris, Māris Āboliņš – skaņu režisors, un visa muzikālā ģimene kopā 80. gados koncertēja pa visu Latviju ar uzvedumu „Vecā Stendera Ziņģu lustes” mūzikas autores, Singas draudzenes Elgas Igenbergas pavadībā.

2014. gada 26. aprīlī noslēdzās ievērojamās skatuves mākslinieces, visu paaudžu iemīļotās aktrises mūžs.